Z paaudze ir klāt!

ARISTA Executive Search projektu vadītāja Latvijā Krista Kristiāna Briņķe ir veikusi pētījumu par jaunāko darba tirgus paaudzi. Viņa atzīst, ka Z paaudze straujiem soļiem ienāk darba tirgū. 

Centrālās pārvaldes statistikas dati liek secināt, ka Latvijas darba tirgū šobrīd ir aptuveni 3 procenti Z paaudzes darbinieku, bet ar katru gadu šis skaitlis tika augs un augs. Šī paaudze ir nākusi pasaulē no 1995. līdz 2010. gadam un viņu personība ir veidojusies laikā, kad vecāki cieta no ekonomiskās krīzes, daudzi zaudēja darbu un pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Par viņiem mēdz teikt, ka tā ir interneta paaudze jeb digitālie iezemieši, jo tiek lēsts, ka “piedzima” internets un piedzima Z paaudze.

Z paaudzei ir raksturīgi, ka viņi ļoti novērtē klātienes komunikāciju un cilvēcību, kā arī ļoti izvērtē cilvēkus ar ko kontaktējas. Z paaudze ir patstāvīgi, neatkarīgi individuālisti, kas ir gatavi smagi strādāt. Viņi liks visu uz spēles, lai uzvarētu un tādēļ izteikti baidās no neveiksmēm un nepārtraukti sevi salīdzina ar citiem. Tā ir paaudze, kas ir vērsta uz pašattīstību, viņiem piemīt izteikta pašpārliecība, novērtē savu privātumu un ir vēlme glābt pasauli.

Potenciālajiem darba devējiem ir vērts zināt trīs lietas, ko Z paaudze sagaida – pirmkārt, jēgpilnu darbu, kam ir kāds augstāks mērķis, organizācijā, kas ir sociāli atbildīga. Otrkārt, rutīnas lietas, piemēram, papīru kopēšana, viņi labprātāk grib aizstāt ar inovācijām un tehnoloģijām. Un visbeidzot, Z paaudze sagaida fleksibilitāti, stabilitāti un cilvēcīgumu.

Noteikti pozitīvi ir tas, ka tiek prognozēts, ka Z paaudzei būs lielāka lojalitāte pret darba devēju un darba tirgū būs mazāka darbaspēka mainība. Toties īstais “talantu karš” mums visiem ir tikai priekšā, jo visi gribēs izķert šīs paaudzes pārstāvjus, kas ir piedzimusi ļoti, ļoti maz.

Kā vislabāk sadraudzēties ar Z paaudzi?

Lai piesaistītu jauno darba tirgus paaudzi, Jums ir jābūt sociāli atbildīgiem, atvērtiem un caurspīdīgiem, ar labu iekšējo darba kultūru. Tas nākotnē aizvien lielāku lomu spēlēs organizācijas tēla uzlabošanai tieši kā darba devējs.

Protams, ir arī jādomā inovatīvi un jāievieš daudzus jauninājumus jau pašā atlases procesā, kā, piemēram, ieviesiet inovatīvu CV vai pieteikumu iesūtīšanu.

Bet, lai noturētu spējīgos Z paaudzes pārstāvjus, Jums ir rūpīgi jāpieskata, lai tie “nepārdeg” (jo šai paaudzei ir izteikti liela tendence), rīkojiet regulāras sanāksmes, piesaistiet mentoru, kā arī sniedziet iespēju attīstīt organizācijā iekšēji gan vertikāli, gan horizontāli, kas jaunajiem censoņiem īpaši nāks pie sirds. Un visbeidzot – nelieciet Z paaudzei regulāri strādāt milzīgās komandās un atvērtajos birojos -, jo tas viņiem rada diskomfortu.

Noteikti pieņemiet darbā Z paaudzes pārstāvi, jo tā Jūs iegūsiet darbinieku, kas ātri strādā, lieliski spēj atrast informāciju un vienlaicīgi spēj veikt vairākus darbus!

Veidojusi: Krista Kristiāna Briņķe, ARISTA Executive Search
*Ir aizliegts pārpublicēt šo rakstu bez iepriekšējas IG Konsultācijas atļaujas.

IG Konsultācijām 11 gadu dzimšanas diena

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk.

Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.

Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17.2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu. Trešajā ceturksnī 70.1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs. Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.

Tomēr kopumā darbaspēka rezerves izsīkst. Bezdarba līmeni samazināt kļūs arvien grūtāk. 43.1% no visiem bezdarbniekiem ir darba meklējumos jau vismaz gadu, kas liecina par to, ka viņu prasmes neatbilst tam, kas nepieciešams darba devējam, vai arī viņiem trūkst motivācijas strādāt. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet tas notiks daudz lēnāk, jo darba tirgus tuvojas savai iespēju robežai. Tas nozīmē, ka darbaspēka trūkums aizvien būs aktuāls, gluži tāpat kā atalgojuma pieaugums. Darba tirgu atdzesēt, visticamāk, var vien būtiska ekonomikas sabremzēšanās, kas tuvākajā laikā nav gaidāma.

Oriģinālo rakstu var apskatīt šeit.

Konference "Biznesa Prognoze 2019" (06.12.2018.)

Darba sludinājumos būs jānorāda potenciālā alga

Ieteikumi, kā vairot produktivitāti darbā

Stresa ietekme

«Jo augstāks stresa līmenis, jo sliktākas koncentrēšanās spējas un zemāks produktivitātes līmenis,» norāda psihiatre. «Stress rosina uzbrukt vai bēgt, nevis analizēt situāciju un virzīties uz kādu racionālu mērķi. Ja jādzīvo kā uz pulvermucas, tas ir destruktīvs stress, kurš noved pie problēmām un slimībām. Taču arī «siltumnīcas» apstākļi nav labvēlīgi. Pētījumā, kas aptvēra diezgan lielu pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku loku, tika secināts, ka novecošanas gaitā intelekts labāk saglabājas tiem, kuriem dzīves laikā nācies pieņemt lēmumus, nodarboties ar citu cilvēku instruktāžu un pielāgoties jaunām situācijām, saskarties ar jaunām prioritātēm un līdz ar to saņemt zināmu stresa devu. Savukārt tiem, kuri dzīvoja diezgan komfortablu dzīvi un bija atbrīvoti no sarežģītu lēmumu pieņemšanas, kognitīvie rādītāji pasliktinājās straujāk.»

Fiziskās aktivitātes līmenis

Sēdoša dzīvesveida apstākļos fiziskās aktivitātes nozīmi uzsver daudzu specialitāšu ārsti. Arī psihiatrs nav izņēmums. «Fiziskās aktivitātes līmenis ietekmē mūsu koncentrēšanās spēju,» saka L. Stoligvo. «Pirmkārt, tās palīdz atvairīt neproduktīvas domas, mainīt tēmu, zināmā mērā izvēdināt galvu, un pēc tam var produktīvāk risināt konkrētus uzdevumus. Otrkārt, fiziska aktivitāte uzlabo smadzeņu asinsriti un līdz ar to - smadzeņu šūnu darbību. Ja vien iespējams, vajadzētu sākt dienu ar rīta rosmi. Arī darba laikā katru stundu vēlama 5-10 minūšu ilga pauze ar piecelšanos, pastiepšanos un izkustēšanos, vēl labāk, ja var nedaudz izstaigāties. Staigāšanas laikā darbojas vairāk nekā 200 muskuļu, tas ļauj lēni, bet efektīvi uzlabot asinsriti visā ķermenī, arī smadzeņu audos. Novērots, ka situācijā, kad cilvēks ir emocionāli uzbudināts un jūtas izsists no sliedēm, ir lietderīgi nostaigāt 1000 soļu, kas aptuveni atbilst vienam kilometram. Uzsākot regulāras pastaigas, var izmantot soļu mērītāju, lai redzētu, cik jānostaigā, lai justos labāk, un pie tāda režīma tad arī turēties.»

Miegs

Miega ilgums un kvalitāte būtiski iespaido gan īslaicīgo, gan ilglaicīgo atmiņu, gan kognitīvās funkcijas - spēju analizēt, secināt, iegaumēt. «Jo sliktāka miega kvalitāte, jo sliktāka cilvēka darbības produktivitāte,» uzsver psihiatre. «Lai miegs būtu pilnvērtīgs, ik dienu jāiet gulēt un jāceļas aptuveni vienādā laikā. Mūsu normālajiem bioritmiem atbilstošs gulētiešanas laiks ir no vienpadsmitiem līdz pusdivpadsmitiem naktī. Ir cilvēki, kuri uzskata sevi par «pūcēm», kas labāk strādā naktī. Es to neieteiktu, jo pēc tam būs grūtības ar miega režīmu un tām sekos citas problēmas.

Bīstamais vakara hronotips

Ja cilvēks vakara stundās turpina aktīvi darboties, viņš nenoskaņojas miegam. Aktivitātes bieži vien saistītas ar skatīšanos dažādu viedierīču ekrānos, kur ir diezgan spilgta gaisma, kas nav fizioloģiska vakara stundās. Smadzenes saņem maldinošu signālu, ka patiesībā nemaz nav nakts, uz to attiecīgi reaģē noteiktas smadzeņu struktūras, kas atrodas zemgarozā un regulē dienas un nakts fizioloģiskos ritmus. Līdz ar to normāla iemigšana var izpalikt.

Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit.

Spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ

Vai zinājāt, ka pētnieki izskaitļojuši, cik bieži mūsdienās darba laikā mūs patraucē dažādi tehnoloģiski rīki, piemēram, sociālie tīkli? Ik pēc 11 minūtēm. Katrā no šīm reizēm zaudējam vairākas minūtes, ko citādi varētu veltīt darbam. Kas interesanti – pat pēc pieslēgšanās atpakaļ darbam paiet trīs minūtes, līdz atgūstot zaudēto.

Uzmanības novēršana ir viens no būtiskākajiem mūsdienu darba efektivitātes samazinātājiem, līdz ar to spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ, ar to pierādot spēju nodoties darbam. Tā ikgadējā biznesa tehnoloģiju izstādē “Riga Comm 2018” norādīja gudrās komunikācijas rīka “Tipi” vadītāja Aurēlija Urbonavičiūte.

Šogad izstādes laikā notikušajās konferencēs laikā īpašu uzmanību pievērsa gan finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” un blokķēdes attīstībai, gan digitālā mārketinga jaunumiem, gan “gudrajiem” risinājumiem ne tikai mājai, bet arī uzņēmumiem, kā arī vienam no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem – kā strādāsim nākotnē, kādas darba vietas radīsies un kādas zināšanas būs nepieciešamas.

Normēts darba laiks kļūs par pagātni

Aurēlija arī uzsvēra, ka straujā tehnoloģiju attīstība uzņēmumiem liks mainīties. Ja uzņēmumi to neņems vērā, tad tās vienkārši izzudīs. Lai tiktu līdzi pārmaiņām un uzlabotu uzņēmumu darbību un efektivitāti, jādomā par vairākām lietām. Kā jau paredzams, uzņēmumiem būs ārkārtīgi grūti iztikt bez mākslīgā intelekta un automatizācijas iesaistes savā darbībā. Tāpat arvien būtiskāks faktors būs labāko talantu piesaistīšana.

“Mākslīgais intelekts un automatizācija neatņems cilvēkiem darbu, bet būtiski mainīs mūsu paradumus, to, kā strādājam. Kompānijām būs jādomā, kā uzlabot darbinieku prasmes, radošumu un darba vidi. Turklāt, tā kā mūsdienās lielākie talanti izvēlas kompānijas, kurās strādāt, nevis otrādi, arvien nozīmīgāku lomu talantu piesaistē ieņems darba vide – lai cilvēki gribētu strādāt, lai patīkamā darba vide uzlabotu darba efektivitāti,” sacīja “Tipi” vadītāja.

Līdzīgi izteicās arī zīmolu konsultāciju uzņēmuma “ERDA” un sociālo mediju rekrutēšanas uzņēmuma “UpMatched” īpašniece Zane Čulkstēna, kura norādīja, ka mūsdienās darba vietas uzlabošanā jāiegulda tikpat līdzekļu, cik jaunās tehnoloģijās, citādi nebūs darbinieku, kuri šīs tehnoloģijas izmantos. “Kompānijas lēnām sāk domāt par šo lietu, tostarp Latvijā – pēdējā laikā būvē arvien vairāk biroju, kuri atbilst mūsdienīgas darba vietas prasībām.” Viņa arī norādīja, ka uzņēmumiem arī bez mūsdienīgām darba vietām jārada patīkama vide citos veidos, piemēram, viņa kā labu piemēru nosauca apdrošināšanas kompāniju “BTA”, kurā darbiniekiem nodrošinot brīvdienu dzimšanas dienā, ņemot vērā, ka tāpat dzimšanas dienā darbinieka produktivitāte ievērojami krītoties. Labs veids, kā iepriecināt darbinieku.

Runājot par notiekošajām izmaiņām darba tirgū, Aurēlija Urbonavičiūte uzsvēra, ka darba tirgus drīz kļūs par t. s. frīlanseru pārņemtu, uzsverot, ka Y paaudzi jeb “mileniāļus” pavisam noteikti nevarēs piesaistīt, piedāvājot normētu darba laiku no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. “Līdz 2027. gadam “frīlanseru” ASV darba tirgū būs vairāk nekā tradicionālo darbinieku, Eiropā ir līdzīga tendence. Tas nozīmē tikai to, ka izzudīs kompāniju prakse gausties par darbiniekiem, kuri maina darbu ik pēc pusgada, gada. Kompānijām jābūt gatavām, ka “frīlanseru” komandas pieslēgsies tikai uz atsevišķiem projektiem un vēlāk pazudīs,” norādīja A. Urbanovičiūte. Viņasprāt, šāds darba stils palīdzēs arī reģionu attīstībā, no kuriem uz lielpilsētām šobrīd notiek darbaspēka migrācija – par normu kļūs attālināts darbs jebkurā pasaules malā, ļaujot strādāt arī no laukiem.

Efektivitāti var palielināt vienkārši

Datu detektīvs, kiberpilsētu analītiķis, genomu portfeļa direktors, digitālais “drēbnieks”, kvantu mašīnmācīšanās analītiķis, papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts, personīgo datu brokeris, virtuālo veikalu šerpas u. c. Kas ir visi šie nosaukumi? Izrādās – specialitātes, kuras radīsies tuvāko piecu, desmit gadu laikā – tādu kopumā būšot vismaz 21. Par to konferencē runāja viesis no Kanādas – ­Gregs Andrišenko –, kurš ikdienā strādā IT un tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumā “Cognizant”.

Viņš pastāstīja par pāris piemēriem, kuros “Cognizant” izdevies palīdzēt uzņēmumiem kļūt modernākiem un iet līdzi laikam. Piemēram, notikusi sadarbība ar Norvēģijas inženierijas un būvniecības uzņēmumu “Kverner”, kas specializējas naftas platformu būvniecībā. G. Andrišenko pastāstīja, ka būvnieki strādājuši vecmodīgi – katru dienu metāla kastē saņēmuši mapi ar papīru kaudzi, kuros norādīts, kas un kā viņiem dienā jāizdara. Tā kā naftas platformas bieži ir vietās ar ne pārāk labvēlīgu klimatu, papīrs laika apstākļus bieži nav pacietis.

Bez kompānijas ziņas jau paši darbinieki sākuši izmantot sev pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, planšetdatorus, lai atvieglotu savu darbu. “Uzņēmām foto un video no viņu darbavietām, likām viņiem atklāt lietas, kas darbā patīk un nepatīk. Tā uzzinājām, ka viņiem visvairāk nepieciešams modernizēt 3D attēlu nolasīšanu, ko līdz šim viņi lasīja no papīra. Izstrādājām īpašu rīku, kurā 3D attēli, darbu plāni pieejami elektroniski, turklāt daudz pārskatāmākā veidā. Otra lieta – viņiem trūka platformas, kurā sazināties savā starpā. To atrisinājām ļoti vienkārši – izmantojot “WhatsApp”, kurā izveidojām darbinieku grupu,” sacīja Andrišenko, norādot, ka bieži vien risinājumi darba efektivitātes celšanai ir ļoti vienkārši.

“Cognizant” strādājis arī ar skandalozo “Monsanto”, palīdzot darbu efektivizēt arī lauksaimniekiem. “Apmēram pirms diviem gadiem gaisā palaidām īpašus satelītus, kuri ar īpašas programmatūras palīdzību pēta lauku stāvokļus – vai lauks ir gana mitrs, vai pietiek visas barības vielas. Izstrādājām lietotni, kurā lauksaimnieki savā viedtālrunī vai datorā bez problēmām var apskatīt satelītos redzamo informāciju, tāpat esam sākuši izmantot arī dronus, kuri apseko lauku stāvokli.”

Ar pilnu rakstu varat iepazīties: http://www.la.lv/speja-koncentreties-jau-pavisam-driz-klus-par-jauno-iq

Pirmspensijas vecuma darbinieki nav gaidīti

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaits palielinās, darbinieku uzņēmumos trūkst aizvien vairāk, taču darba devēji cilvēkus, kuriem tuvojas pensijas vecums, darbā pieņem nelabprāt, novērojuši personāla eksperti.

Kā jaunā darbavietā sevi pierādīt mēneša laikā?

Oriģinālo rakstu var apskatīt: https://nra.lv/citi-raksti/258628-ka-jauna-darbavieta-sevi-pieradit-menesa-laika.htm 

NVA direktore: Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi

Simsone norādīja, ka drīzāk būtu jādomā par to kā palīdzēt pilsoņiem, kas ir palikuši bez darba, atgriezties algotā darbā. Neesot arī pamata domāt par robežu atvēršanu trešo valstu pilsoņiem, jo ir pietiekami lieli iekšējie resursi, piemēram, gados vecāku cilvēku vidū.

Viņa atzīmēja, ka ir būtiska arī pašu cilvēku spēja noticēt sev, ka viņi var apgūt jaunas prasmes un pielāgoties prasībām. Tāpat darba devējiem ir jādomā par atalgojumu, atzina NVA direktore.

Kā ziņots, lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, NVA sākusi informatīvu kampaņu Bezdarbs nav bezdarbība. Tāpat aģentūra ir atklājusi kampaņu Zaļā gaisma gados stiprajiem, lai informētu par darba devējiem un darbiniekiem vecumā virs 50 gadiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Ar pilnu rakstu varat iepazities: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nva-direktore-latvija-joprojam-ir-pietiekami-darbaspeka-resursi-14204664

Eksperts: Tendences strādājošo atalgojumā nenozīmē pienākumu darba devējam celt algas visiem

Mācības pieaugušajiem, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu

Elastīga darba laika uzplaukums

Tradicionāli izplatītākais darba laiks no plkst.9 līdz plkst.17 sāk kļūt par arvien retāku parādību, vismaz Lielbritānijā. Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" veiktās aptaujas rezultātiem, šādu darba laiku Lielbritānijā strādā vien 6% nodarbināto, savukārt lielākā daļa nodarbināto strādā elastīgu darba laiku, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. 

Aptuveni puse respondentu norāda, ka viņiem ir attiecīga vienošanās ar darba devēju, kas nosaka darba laiku, tādējādi ļaujot cilvēkiem labāk savienot darbu ar ārpusdarba aktivitātēm. 

“YouGov” aptaujā par elastīgu darba laiku piedalījās 4000 cilvēku. 37% pētījuma dalībnieku tradicionālā “9-17" darba laika vietā vēlētos strādāt darba laiku “8-16”, savukārt 21% strādājošo vēlētos strādāt no plkst.7 līdz plkst.15

Pētījumā arī secināts, ka elastīgs darba laiks ir svarīgs visu vecuma grupu cilvēkiem. 

Tie darbinieki, kuriem ļauts izvēlēties viņiem atbilstošāko darba sākumu un beigas, norāda, ka tā rezultātā ir pieaugusi viņu motivācija strādāt attiecīgajā darbā. 

Ar visu rakstu varat iepazīties:
https://www.tvnet.lv/6139128/darba-laika-9-17-noriets-un-elastiga-darba-laika-uzplaukums

Seminārs: STEREOTIPI DARBA TIRGŪ (28.08.2018.)

Robotizācija un darba tirgus

Kā zināms darba tirgus patstāvīgi attīstās un mainās.  Prasmes un vajadzības, kas ir aktuālas šodien, var krasi izmainīties pāris gadu laikā. Vēlamies padalīties ar Swedbank speciālistu viedokli par tehnoloģiju ietekmi.

Kādas prasmes nepieciešamas, lai konkurētu ar robotiem?

Ja vēl pirms 20 gadiem kāds vecmāmiņai teiktu, ka nākotnē viņa profesija būs saistīta ar grafisko līniju trajektoriju rēķināšanu, lai telefonā ērtāk slidināt dusmīgos putnus, viņa varētu ieteikt pagrabā atvēsināties.

Un tieši tāpat arī mēs patlaban pat iedomāties nevaram, kādas profesijas darba tirgū būs pieprasītas pēc 10, 20 un 30 gadiem. Profesiju tirgus mainās tik strauji, ka bērniem, kas šobrīd sāk mācīties skolā, jārēķinās, ka sava mūža laikā vismaz divas trīs reizes būs pilnībā jāmaina profesija. Un puse no šīm nākotnes profesijām vēl pat neeksistē! 

Personiskais baņķieris tavā kabatā

Grūti spriest, cik tuvā vai tālā nākotnē virs Rīgas lidināsies pašvadāmie automobiļi un ikvienam Latvijas iedzīvotājam pie sāniem būs digitālais asistents, taču jau patlaban daudzos Latvijas uzņēmumos virkni pienākumu, ko vēl pirms pieciem gadiem pildīja cilvēki, pārņēmušas automatizētās iekārtas. Piemēram, Swedbank Zviedrijas kontaktu centrā strādā Nīna, kuras produktivitāte ir 15 reizes labāka nekā viņas kolēģiem. Nīna ir virtuālais asistents, kas spēj atbildēt uz 80 % klientu jautājumu, bet, saprotot, ka nevar atbildēt uz kādu jautājumu, nodod šo ziņu kolēģiem. Un, kas nav mazsvarīgi, Nīna aizvieto 40 cilvēku darbu. Redzot, cik strauji patlaban attīstās digitālie asistenti Apple Syria Amazons Alexa, Echo, Vadims Frolovs, Swedbank Latvija valdes loceklis, neizslēdz iespēju, ka jau pavisam tuvā nākotnē būs iespējams realizēt daudzu cilvēku vēlmi pēc privātā baņķiera, kas klienta vietā rūpējas par finansēm. “Turklāt, tieši tāpat kā jau šobrīd mobilā banka ir vienmēr līdzi, arī privātais baņķieris būs vienmēr klientam kabatā,” iespējamo nākotnes attīstības virzienu iezīmē Swedbank valdes loceklis.

No pašapkalpošanās kasēm līdz automatizētai koku stādīšanai

Maxima Latvija Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns stāsta, ka jau patlaban pircējiem pamanāmākais automatizācijas piemērs – pašapkalpošanās kases – ir tikai aisberga redzamā daļa. Ne tik redzami, taču daudz jaudīgāki procesi notiek noliktavu un loģistikas saimniecībā, analizējot klientu datus atbilstoši lojalitātes programmām. Piemēram, jau šobrīd, zinot pircēju vajadzības un analizējot šos datus, var precīzāk veidot klientam personalizētus piedāvājumus. Pasūtījumu komplektēšana noliktavā notiek ar balss asistenta palīdzību, un automatizēta ir arī veikalu pasūtījumu veikšana, kas vadās pēc automātiskas datu analīzes sistēmas, kur vērā tiek ņemta pat laika prognoze, jo, piemēram, ūdens, alus, saldējuma un citu preču patēriņš korelē ar gaisa temperatūru. “Mazumtirdzniecības reliģija ir efektivitāte,” saka Ivars Svilāns. 

Vai roboti visu darīs cilvēku vietā?

“Tehnoloģiju pārstāvji parasti pārspīlē tehnoloģiju iespējas, jo paši tās rada,” saka Andrejs Vasiļjevs,” un viena no tendencēm ir teikt, ka roboti spēs aizvietot cilvēkus un cilvēkiem būs arvien mazāk jāstrādā, bet vēsture rāda, ka tehnoloģiju attīstība padara liekas rutīnas profesijas, bet rada jaunas profesijas, kur cilvēka pievienotā vērtība un prasmes ir neaizstājamas un daudz vajadzīgākas.”

“Jūras konteineru ieviešana savulaik radikāli mainīja preču transportēšanu, iznīcinot veselas industrijas, piemēram, ostu krāvējus, līdzīgi kā 16., 17. gadsimtā izzuda audēji ar rokas stellēm, jo parādījās manufaktūra. Centralizētā siltumapgāde ir iznīcinājusi atsevišķas profesijas. Tas, ka jomas, industrijas iznīkst, ir dabīga lieta, bet cilvēki vienmēr atrod citas nozares, un kopumā pasaule kļūst efektīvāka un labklājīgāka,” no savas puses saka Ivars Svilāns.

Tāpat eksperti uzsver, ka ir jomas, kurās roboti cilvēkus nespēs aizstāt nekad.  “Mēs zinām, ka IBM Watsons labāk par jebkuru ārstu diagnosticē vēzi. Jautājums, vai to, ka jums atlicis dzīvot vēl divas nedēļas, jūs gribēsiet uzzināt no robota?” aizdomāties liek Vadims Frolovs. “Empātiska saskarsme nekur nepazudīs, jo roboti to nespēj aizstāt,” uzsver Swedbank valdes loceklis.

“Katram cilvēkam ir talants, jautājums tikai, kā to atraisīt? Jo ne visiem jākļūst par programmētājiem. Ir arī citas dzīves jomas, kurās var atraisīt radošo potenciālu, piemēram, ir ļoti grūti iztēloties datoru, kas var aizstāt labu frizieri un izveidot foršu frizūru vai aizvietot pavāru, amatnieku, jo viņu darbos var just sirdi un dvēseli,” saka Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

 Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit: https://www.manasfinanses.lv/karjera/nakotnes-darbs-196

STEREOTIPI UN AIZSPRIEDUMI BALTIJAS DARBA TIRGŪ

IG Konsultācijas uzņēmuma vadītāja un ARISTA Executive Search Partnere Iluta Gaile sniedz savu viedokli par Baltijas valstu darba tirgū esošo nevienlīdzību.

Globalizācijas un tehnoloģiju laikmetā, kad pasaule kļūst atvērtāka un pieejamāka, aizvien vairāk nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem gan personiskajā dzīvē, gan profesionālajā darba vidē.

Darbā, mājās, uz ielas, veikalos mēs katru dienu satiekam un veidojam komunikāciju ar visdažādāko kompetenču, interešu, izskata, uzskata un uzvedības cilvēkiem, bet tikai ar dažiem no tiem mēs komunicējam nākotnē. Kāpēc tā? Iespējams, ka nav tādas nepieciešamības un nav kopīgu interešu, bet liela iespējamība, ka pirmais iespaids un viedoklis par cilvēku ir radies balstoties uz stereotipiem.

Stereotipisku domāšanu un aizspriedumus pret atšķirīgo, citādo vēl joprojām ir iespējams novērot darba tirgū Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī visā pasaulē. Par to ir runāts, bet, manuprāt, par maz, jo darba tirgus stereotipi vairs neaprobežojas tikai ar dzimuma stereotipiem, bet tie “vairojas” un kļūst komplicētāki. Mūsu stereotipiskā domāšana ietekmē to, ka ne vienmēr konkrētajā amatā tiek pieņemts kompetentākais/-ā un atbilstošākais/-ā  kandidāts/-e.

Spriedze darba tirgū - cīņa par labākajiem

Pēdējos gados ekonomiskā situācija ir stipri uzlabojusies, kā rezultātā uzņēmumi attīstās un tiek veidotas jauna štata vietas. Kā arī mēs visi zinām, ka lielu iespaidu uz darbinieku trūkumu ir radījusi mūsu speciālistu došanās strādāt uz citām valstīm. Šobrīd Latvijā ir vakantas aptuveni 20 000 darba vietu, kas starp uzņēmumiem rada nežēlīgu cīņu par labākajiem kadriem. Vēl papildus izaicinājums darba devējiem ir gados jaunāku darbinieku nepārtrauktā mainība / tiekšanās pēc jaunas pieredze un uzņēmumu nespēja pret to cīnīties.

Prasības pret darbiniekiem tikai pieaug

Tai pašā laikā prasības kandidātiem no uzņēmumu puses ar katru gadu pieaug gan uz vadošajiem amatiem, gan uz labu speciālistu, ekspertu amatu pozīcijām. Papildus nodefinētajiem augstajiem kritērijiem, aizvien biežāk mums, personāla atlases ekspertiem, nākas saskarties ar to, ka klients gribētu izvērtēt tikai, piemēram, “vīrieti līdz 40 gadiem, kuram ir vēlme sevi pierādīt un kuram nav liekā svara problēmas.”

Klienta vārds ir likums - bet (!) vairāk un vairāk saprotu, ka esošajā darba tirgus situācijā nav vietas aizspriedumiem un stereotipiem, jo pretējā gadījumā ir liela iespējamība neiegūt atbilstošāko kandidātu savā komandā tikai tāpēc, ka viņam/-ai ir mazliet citādāka ādas krāsa vai ir par vecu / jaunu, vai  resnu / tievu.

Stereotipi Igaunijas un Lietuvas darba tirgū

ARISTA Executive Search Baltijas valstu parteneri Alo Naelpea un Vilija Doronenkoviene atzīst, ka viņu darba tirgū valda lieli stereotipi.

Kā piemēru Alo pauž, ka Igaunijā uzņēmumiem, pirmkārt, ir bail ņemt darbā bijušos uzņēmējus, jo tiem visdrīzāk radīsies interese par kādu citu ideju un ka viņi neatdos sevi 100% uzņēmumam. Otrkārt, ir radies liels stereotips, ka cilvēki, kas nostrādājuši ļoti ilgu laiku (vismaz 15 gadi) vienā uzņēmumā, tad tiem nav ambīcijas, nav vēlmes būt ārpus savas komforta zonas un nav neko jaunu iemācījušies, treškārt, strauji augošie uzņēmumi ir nedaudz bailīgi ņemt savā komandā vecāka gājuma cilvēkus, jo, viņuprāt, tādā vecumā rodas enerģijas trūkums.

Vilija min vairākus Lietuvas tirgū valdošos stereotipus, (1) cilvēkiem virs 40 gadiem trūkst enerģijas, un viņi nav “izsalkuši” pēc jauniem izaicinājumiem, (2) ir bailes strādāt kopā ar citādām nacionalitātēm, jo liekas, ka nebūs iespējamība saprasties, kā arī (3) nav vēlme ņemt darbā jaunas sievietes, jo viņām, iespējams, drīz būs ģimenes pieaugums, papildus tam, uzņēmumi bieži neredz iespējamību, ka uzņēmuma vadītāja varētu būt sieviete.

Diemžēl, arī Latvijā ir sastopami visi iepriekš minētie stereotipi. Vēl papildus tam, ir milzīgi aizspriedumi par cilvēkiem ar kustību traucējumiem un veselības problēmām, kas šo sabiedrības daļu ātri vien izolē no darba tirgus. Savukārt dzimumu nevienlīdzība ir aizvien mazāk sastopama, kas mūs iepriecina.

Pasaule kļūst atvērtāka ar katru dienu. Ir jāmainās!

Kandidātus ir jāizvērtē pēc viņu kompetencēm un motivācijas, nevis izskata, svara, ādas krāsas, vecuma vai kāda cita faktora. Mums visiem nāksies mainīties un agri vai vēlu būs jāsaprot, ja ir vēlme pēc augsta līmeņa kompetencēs balstītiem vadītājiem un speciālistiem, tad stereotipiem nav vietas darba tirgū.

Ilutas Gailes viedoklis par jauniešu paaudzi darba tirgū

Nesen jūnija sākuma mūsu Projektu Direktore Iluta Gaile laikrakstam „Dienas Bizness” sniedza savu profesionālo viedokli par pašreizējo jauniešu situāciju un attieksmi Latvijas darba tirgū - ar mūsu viedokli varat iepazīties zemāk.

Pašreiz esam situācijā, kad darba tirgū ir četras paaudzes, kas katra ir atšķirīga un ar saviem plusiem / mīnusiem, bet, runājot par jaunāko darba tirgus paaudzi, respektīvi, jauniešiem, varu teikt, ka nekas tāds līdz šim vēl nav bijis.

Šī ir paaudze, kas ir enerģijas, kustības, ātruma un jaunu ideju pārpilna, bet tai pašā laikā izteikti maksimālisti, labumu pieprasītāji un ambīciju pārbagāti.  Manuprāt, ir daudzas lietas un aspekti ar ko uzņēmējiem un darba devējiem arvien vairāk būs nepieciešams rēķināties, bet galvenokārt pamatā ir nelojalitāte pret kompāniju. Jaunie censoņi izteikti maina darba vietas ik pēc 3, 6 vai (labākajā gadījumā) 12 mēnešiem, paužot, ka, (1) viss ir skaidrs, zināms un ir palicis garlaicīgi, (2) tas esot tikai pagaidu darbs vai darbs, kas būs kā labs CV ieraksts, (3) neesot karjeras izaugsmes iespējas kompānijā.

Tādēļ ir iespējams secināt, ka jaunieši tik svarīgos rutīnas darbus negrib darīt, viņiem ir nepieciešami nepārtraukti motivātori no uzņēmuma vadības puses, pastāv pārmērīgas prasības no darba devējiem situācijās, kad vēl nekas nav izdarīts un pierādīts, kā arī visu laiku tiek domāts par “Ko es iegūšu no kompānijas?” nevis “Ko es varētu sniegt un palīdzēt kompānijai, lai varētu arī pilnveidot sevi?”. Tādā veidā rodas darba tirgus situācija, ka darba devējiem nepieciešams rēķināties, ka jaunie darba ņēmēji lielā daļā būs ar īstermiņa atdevi un ar vēlmi izmēģināt visu iespējamo. To arī ir iespējams novērot mūsu darbā, kad uz augstākā līmeņa vadības pozīcijām piesakās jaunieši, kas tik tikko ir pabeiguši augstskolu un kas pieredzi vēl nav uzkrājuši, bet ar domu “ja nu paveicas”?!

Protams, visi jaunieši nav tādi, tāpēc iesaku turēt acis plati vaļā un ieraudzīt, atbalstīt tos “vērtīgos” jauniešus, kam ir stabilas vērtības, kam ir savi noteiktie mērķi un kas ir lojāli darba devējam, jo tie būs uzņēmuma “panākumu atslēgas” nākotnē! 

Darba piedāvājums – pieņemt to vai atteikties. Lietas, kam pievērst uzmanību

Saņemt darba piedāvājumu vai doties jau uz interviju savā ziņā ir patīkami, jo tas liecina par iespējamām pārmaiņām profesionālajā jomā. Nevar noliegt, ka lēmums par darba maiņu ir ļoti atbildīgs process, tāpēc ir pavisam normāli, ja sāk mākt šaubas. Iedvesmojoties no "Business Insider" karjeras ekspertiem, piedāvājam iepazīties ar piecām lietām, kam pievērst uzmanību, ja nevari izlemt – pieņemt piedāvājumu vai tomēr atteikties.

Ja darba intervijā tev ir iespēja aplūkot arī vietu, kur varētu strādāt, tev vajadzētu pievērst uzmanību itin visam. Būtiski pavērot, vai tevi apmierinās gan darba apstākļi, gan arī kopējais noskaņojums telpās.

Runājot par darba vietu, protams, liels pluss ir patīkama vide – ja viss ir kārtībā un ir izprotams, kā un kur tu strādāsi, problēmām nevajadzētu rasties.

Tāpat svarīgi paraudzīties apkārt, lai saprastu, kādi šķiet tavi iespējamie kolēģi – vai viņi ir priecīgi un izskatās draudzīgi? Centies pavērot, kā viņi izturas arī viens pret otru! Šīs detaļas ir būtiskas, lai izprastu atmosfēru kolektīvā. Ja kāds no šiem aspektiem nav pieņemams, atrašanās tur ikdienā varētu būt visai nomācoša un grūta.

Tikšanās ar priekšniecību

Ja darba interviju vada tavs potenciālais priekšnieks, tā ir liela priekšrocība. Lai arī šajā neilgajā laikā ir grūti izprast, kāds cilvēks viņš varētu būt ikdienā, lielākā vai mazākā mērā vismaz kaut kāds priekšstats par savu iespējamo vadītāju rodas.

Ja jau pašos pirmsākumos tev nav radies tas labākais iespaids par viņu un itin viss, ko viņš paralēli intervijai dara vai saka, tevi atbaida, varbūt šī nebūs lieliskākā vieta, kur profesionāli attīstīties lieliskā kolektīvā. Lai arī ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgs, ja meklē attaisnojumus, lai nepiekristu piedāvājumam, šis varētu būt viens no tiem!

Darba intervijā ir pilnīgi normāli saņemt virkni jautājumus, lai priekšniecība var izprast, vai esi atbilstoša konkrētajam amatam. Tomēr, kas nav mazsvarīgi, būtiski, ka šie jautājumi ir par profesionālo jomu.

Mēdz būt gadījumi, kad intervētājs neatlaidīgi un visai uzbāzīgi cenšas kaut ko izzināt par tavu privāto dzīvi. Protams, neliela iepazīšanās ir lieliska, tomēr lielā mērā svarīgi saprast, ka vienīgais, kam būtu nozīme, ir tava pieredze profesionālajā jomā. Ja darba intervijā jūties neērti, atbildot uz privātiem jautājumiem, apdomā, kādi vari būt intervētāja nolūki un vai šādu robežu pārkāpšana arī ikdienā tev ir pieņemama

Atalgojums ir viens no piņķerīgākajiem tematiem darba intervijā, tomēr bez tā iztikt nevar. Lai arī mēs varbūt vēlētos par konkrēto darbu saņemt visas pasaules naudu, šādās situācijās ir jābūt objektīviem.

Dodoties uz darba interviju, tev noteikti ir skaidrs, cik aptuveni varētu saņemt par konkrēto darbu, kā arī par to, kāds ir vidējais atalgojums konkrētajā sfērā. Protams, vienmēr ir vēlēšanās nopelnīt vairāk un visu, kas ir mazāks par tavām gaidām, ir sāpīgi dzirdēt. Tomēr ir reizes, kad tevi var apbižot pārāk daudz.

Ja priekšniecība nesaredz tavas spējas un iespējamo ieguldījumu, novērtējot tevi pārāk zemu un piedāvājot pārāk niecīgu atalgojumu, ir jāpatur prātā citas iespējas. Nepiekāpies piedāvājumam, kas tev nav pieņemams. Arī solījumi un frāzes, kā piemēram, "mēs vēlētos, kaut varētu tev maksāt vairāk" ir samērā maznozīmīgas. Izvērtē, kas tev ir pieņemams un nepieļauj, ka tevi nenovērtē

Informācijas avots: http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/darba-piedavajums-pienemt-to-vai-atteikties-lietas-kam-pieverst-uzmanibu.d?id=50037913

Te ir darbs: Latvijā ir 17 000 brīvu darba vietu

Latvijā pagājušā gadā bija vidēji 17 000 brīvu darbavietu, kas ir par 2600 jeb 17,9% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2017.gadā bija vidēji 6100 brīvu darbavietu, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet privātajā sektorā - 10 900, kas ir pieaugums par 21,8%.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,1%, bet privātajā sektorā - 1,8%.

Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu pieauga par 8400 jeb 0,9%, sasniedzot 895 700, tostarp privātajā sektorā bija 606 700 aizņemtu darbvietu, kas ir par 7400 jeb 1,2% vairāk, bet sabiedriskajā sektorā - 289 100, kas ir pieaugums par 1000 jeb 0,4%.

Lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 2,9% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā - 2,1%. Gada laikā straujāk pieaudzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.

2017.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē - 4,6%, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā - katrā 2,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,2%, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 2,1%. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts - 2%, norādīja statistikas pārvaldē.

Pērn lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,3% no visām darbvietām reģionā jeb 11 500, savukārt mazākais tas bija Kurzemes reģionā - 1% jeb 800.

Pēc statistikas pārvaldes metodoloģijas, brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem pārvalde izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Informācijas avots: http://nra.lv/latvija/240013-te-ir-darbs-latvija-ir-17-000-brivu-darba-vietu.htm

Latvija TOP 10 pēc nostrādāto stundu skaita