Latvijā turpinās strādāt piecas dienas nedēļā

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

"Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

"Gan tehnoloģiju rīki, kas palīdz organizēt darbu attālināti, gan brīvības un neatkarības sajūta, ko sniedz iespēja pašam plānot savu laiku, veicina produktivitāti. Domāju, ka tas ir noteicošais faktors produktivitātes pieaugumam arī četru dienu darba nedēļas gadījumā," uzskata R.Strazdiņa.

Avots: www.db.lv

Piecas svarīgākās tendences personāla vadībā 2020. gadā

"Microsoft" kā tehnoloģiju kompānija to ir izjutusi sevišķi krasu pārmaiņu ceļā, jo digitālā transformācija nozīmē to, ka sevišķi strauji pieaug pieprasījums pēc jauniem datu un tehnoloģiju speciālistiem. Būtiska nozīme ir tam, vai organizācijas kultūra spēj pielāgoties šīm straujajām izmaiņām. Lūk, piecas aktuālākās personāla vadības tendences no "Microsoft" skatpunkta, kas jāņem vērā ikvienam personāla vadītājam 2020. gadā.

Kritisks talantu trūkums

Atrast darbiniekus ar vajadzīgajām iemaņām ir sarežģīti, jo īpaši tehnoloģiju, datu analītikas, mākslīgā intelekta jomā. Arī citās nozarēs pieaug daudzveidīgu tehnoloģiju prasmju nepieciešamība – no datu apstrādes, analītikas un vizualizācijas līdz pat spējai radīt vienkāršus digitālus risinājumus. "Boston Consulting Group" darba vides pētījuma dati liecina, ka līdz 2020. gadam talantu trūkums tehnoloģiju jomā sasniegs 30%.i 66% no uzņēmumu IT vadītājiem norāda, ka talantu trūkums var sasniegt krīzes apmērus, un tas daudzām organizācijām liek no jauna pārdomāt personāla attīstības stratēģijas, norāda "Gartner" pētnieki.ii

Tāpēc pieaug personāla vadītāju loma, nodrošinot daudzveidīgu, darbinieku vajadzībām atbilstošu atalgojuma un attīstības iespēju piedāvājumu, tostarp iekļaujošu darba vidi, tehnoloģiju nodrošinājumu, karjeras attīstības plānu.

Elastīga darba vide – pāreja no formālas uz dinamisku vadību

Vispārzināms ir fakts, ka tehnoloģijas šobrīd lielai daļai darbinieku nodrošina pilnvērtīga un kvalitatīva darba iespēju neatkarīgi no atrašanās vietas. Darbinieki novērtē attālināta darba iespēju tik augstu, ka būtu gatavi pat nelielam atalgojuma samazinājumam. Piemēram, 37% "Global Workplace Analytics"iii aptaujāto tehnoloģiju profesionāļu par iespēju strādāt elastīgi un attālināti būtu gatavi piekrist10% algas samazinājumam.

Plaša pāreja uz attālinātu darbu nozīmē pilnīgi jaunas, uz rezultātu orientētas cilvēku vadības metodes. Personāla vadītāji kļūst par konsultantiem, attīstot jaunajām darba metodēm atbilstošus tehnoloģiju risinājumus – drošu piekļuvi informācijai, attālinātu sanāksmju un attālināta komandas darba organizēšanu.

Daudzveidīga un iekļaujoša darba vide

"Spēks slēpjas atšķirībās, nevis līdzībās," teicis Stīvens Kovejs. Pasaulē, kas ar katru dienu kļūst bagātāka ar informāciju, zināšanām, jauniem tehnoloģiju risinājumiem, biznesa modeļiem un profesijām, dažādība kļūst par nozīmīgu virzošo spēku. "Deloitte Inclusion Pulse Survey" konstatēts – 80% darbinieku uzskata, ka iekļaujoša darba vide ir būtisks faktors darba devēja izvēlē. Justies iederīgam ir kļuvis tik svarīgi, ka 72% darbinieku mainītu darbavietu, lai tikai justos vairāk iesaistīti.iv Daudzveidības ietekme ir izmērāma – "McKinsey & Company" norāda, ka uzņēmumiem, kuros ir dzimumu balanss, ir par 15% lielāka iespēja būt finansiāli veiksmīgiem, bet uzņēmumos, kuros pārstāvētas dažādas tautības, – pat par 35% lielāka iespēja būt veiksmīgiem.v

Dažāda dzimuma, vecuma vai etnisko grupu iekļaušana uzņēmumā, kā arī darbinieku vēlmju, vajadzību un spēju izpratne palīdzēs izveidot stabilu un spēcīgu darbinieku komandu. Lai piesaistītu un saglabātu šodienas un nākotnes talantus, kā arī gūtu panākumus biznesā un veiksmīgi apkalpotu starptautiskos klientus, personāla vadītājiem jāveido tāda organizācijas kultūra, kur ikviens var labvēlīgā un motivējošā vidē sniegt savu īpašo ieguldījumu attīstībai un konkurētspējai.

Mākslīgā intelekta un automatizētā darba pieaugums

Šodien mēs vairs nevaram runāt par darba vidi bez mākslīgā intelekta un automatizēta darba klātbūtnes. Jau minētais "Boston Consulting Group" pētījums rāda, ka desmit gadu laikā 70% no šodienas profesijām būs novecojušas vai ar krasi mainītām funkcijām, tādēļ jaunu prasmju un iemaņu apgūšana ir obligāta.vi Savukārt "World Economic Forum" norāda, ka 65% bērnu, kas tagad uzsākuši mācības pamatskolā, strādās tādās profesijās, kādas šobrīd vēl pat neeksistē.vii Inženierzinātnēs noteiktas prasmes zaudē aktualitāti burtiski pāris gadu laikā.

Līdz ar to mūžizglītība kļūst par neaizvietojamu un obligātu ikviena darbinieka pienākumu un ikvienas organizācijas personāla vadības elementu. "Microsoft" par normu kļuvusi ne tikai darbinieku, bet arī savu klientu un partneru pastāvīga izglītošana.

Skaidri formulēts mērķis un kultūra organizāciju padara pievilcīgāku

Pasaulei kļūstot iespējām bagātākai, arī darba ņēmējiem arvien svarīgāks kļūst nevis vienkārši darbs, bet gan jēgpilns darbs motivējošā vidē. Cilvēki vēlas strādāt tādās organizācijās, kurām ir skaidri definēti mērķi un vērtības. 88% uzņēmumu uzskata, ka kultūra ir stratēģiski svarīga kompānijas nākotnei.viii 62% mileniāļu, kas kļūst par dominējošo vecuma grupu darba tirgū, vēlas justies piederīgi savas organizācijas kultūrai un darīt darbu, kas piešķir dzīvei jēgu un mērķi.ix

Ko darīt?

Avots: www.delfi.lv

Pārskatāmā nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu.

"Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008. gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis," atzina Buceniece.

Viņa arī norādīja, ka ekonomikas izaugsme vairs nav tik jaudīga, lai spētu dzīt augstāk jau tā vēsturiski augsto iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeni.
"Izskatās, ka tas savu pīķi varētu būt sasniedzis jau pērn un šogad nedaudz samazinās," pauda Buceniece.

Tāpat viņa minēja, ka pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma ir apstājies strādājošo skaita pieaugums. Otrajā ceturksnī nodarbināto skaits saruka par 0,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Statistikas dati arī liecina, ka kopš pērnā gada beigām samazinās nostrādāto stundu skaits.

"Šie, iespējams, jau ir signāli tam, ka pārkaršanas riski darba tirgū nedaudz mazinās līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi. Tomēr darbaspēka trūkums pagaidām vēl nav būtiski mazinājies, vismaz uzņēmumu aptaujās to vēl neredzam. Arī vakanču īpatsvars saglabājas paaugstinātā līmenī," teica Buceniece.

Viņa norādīja, ka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās palīdzēs atdzesēt darba tirgu un mazināt darbaspēka trūkumu.

"Gaidāms, ka bezdarba līmenis saglabāsies pašreizējā līmenī vai nedaudz pieaugs, savukārt nodarbināto skaitā arī turpmākajos ceturkšņos redzēsim kritumu galvenokārt sarūkošā iedzīvotāju skaita ietekmē, bet atsevišķas nozarēs to papildus veicinās arī vājāka izaugsme," prognozēja Buceniece.

Viņa arī sacīja, ka ekonomikā joprojām ir gaidāms pieaugums, lai arī lēnāks. Tomēr risku ir daudz, īpaši ārpus Latvijas robežām, piemēram, vēl lielāka tirdzniecības karu saasināšanās, "breksits", straujāka bremzēšanās Ķīnas ekonomikā. Piepildoties sliktākajam scenārijam, ekonomikas izaugsme Latvijā var sabremzēties jau daudz būtiskāk, nekā liecina šī brīža prognozes, vai pat samazināties.

Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un negatīvais migrācijas saldo, kas ir iedzīvotāju skaita krituma pamatā, šādā situācijā palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi uz darba tirgu, tostarp ierobežojot bezdarba līmeņa pieaugumu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās Latvijas darba tirgu pagaidām būtiski nav skārusi un bezdarba līmenis Latvijā strauji tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes.

Viņš norādīja, ka šogad otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājies līdz 6,4% un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits sarucis par gandrīz 14 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka jau nākamgad bezdarbs Latvijā varētu būt zemākais kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos darba tirgū arvien vairāk ir jūtama demogrāfisko faktoru ietekme un pārskatāmā nākotnē darba devējiem jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares.

"Salīdzinājumā ar pērno gadu bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī ir sarucis par 1,3 procentpunktu, taču nedaudz negaidīts ir nodarbināto skaita kritums otrajā ceturksnī par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka bezdarba samazinājums ir noticis uz iedzīvotāju skaita mazināšanos ekonomiski aktīvajā vecumā, kā arī nedaudz zemāku iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū. Lai arī ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, šī brīža ekonomiskajam ciklam tas nešķiet loģiski un nodarbināto skaita samazinājums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar nodokļu likumdošanas izmaiņām, jo nodarbināto skaita kritums noticis pamatā uz pašnodarbināto un darba devēju rēķina. To apstiprina arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par darba ņēmēju skaitu Latvijā, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos palielinājies vidēji par 1,8%," sacīja Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka līdz ar zemāku bezdarba līmeni darba tirgū šobrīd arvien vairāk jūtama demogrāfiskās faktoru ietekme, ko visspilgtāk raksturo nodarbināto jauniešu un pirmspensijas, kā arī pensijas vecuma strādājošo attiecība.

Jaunākie dati liecina, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus, un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Šāds strādājošo vidējā vecuma pieaugums arī varētu būt iemesls mazākai aktivitātei darba tirgū, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaits, kuri atrodas ārpus darba tirgus saistībā ar veselības stāvokli ir audzis par 8,6 tūkstošiem un šobrīd tuvojas 70 tūkstošiem.

"Neskatoties uz kopumā iepriecinoši zemu bezdarba līmeni Latvijā, tas joprojām lielākais Baltijā un Austrumeiropā, tādēļ noteikti ir potenciāls tā tālākam samazinājumam. Taču vienlaikus ekonomikas izaugsme bremzējas un tuvākajos ceturkšņos uzlabojumi Latvijas darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki. Darba tirgus ar novēlošanos izjūt izmaiņas ekonomikā un uzņēmēju aptaujās pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums būvniecībā, kā arī rūpniecībā. Tomēr lēnāka izaugsme un tam sekojošs mazāks pieprasījums pēc darbiniekiem kopējo situāciju darba tirgū būtiski nemainīs, un pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar arvien izteiktāku darbinieku deficītu, kā arī tālāku darba alga kāpumu," teica bankas "Citadele" ekonomists.

Āboliņš prognozēja, ka bezdarbs Latvijā šogad būs ap 6,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt tuvu 6%.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka darba tirgus datos jūt izaugsmes bremzēšanās ietekmi, taču no algota darba veicēju viedokļa situācija joprojām ir visnotaļ patīkama.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarba kritums šogad otrajā ceturksnī pa mēnešiem bija lēnāks kā parasti. "Daļēji var būt vainojama lēnāka izaugsme, daļēji tas, ka līmenis jau ir diezgan zems. Reģistrētā bezdarba datos gada laikā situācijas uzlabošanās ir apstājusies Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Zemgalē, kurā jau bija zemākais bezdarbs pārējo reģionu starpā. Domājams, ka trešajā ceturksnī nebūs tāda bezdarba krituma, kāds parasti ir salīdzinājumā ar otro ceturksni - vidēji 0,4 procentpunkti pēdējos 10 gados. Bezdarba samazināšanās gada laikā kļūs pakāpeniskāka," teica Strautiņš.

Pēc viņa minētā, lielais jautājums par darba tirgus tuvāko nākotni ir - vai šobrīd jau ļoti ticamā recesija ASV un Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas ekonomikas pieauguma tālāka piebremzēšanās var novest pie bezdarba pieauguma. "Visdrīzāk nē, bet darba tirgū varētu būt gadu vai divus ilgs "plato", pēc kura bezdarba samazināšanās atsāksies jau lielā mērā strukturālu procesu, pirmkārt iedzīvotāju izvietojuma maiņas rezultātā. Ir iespējamas nepatikšanas dažās eksporta nozarēs, kurās atsevišķi uzņēmumi atlaidīs strādājošos. Taču būs citi, kuri turpinās pieņemt darbā. Uzņēmumu vērtējumi par strādājošo skaita izmaiņām nākamā gada laikā joprojām diezgan optimistiski. Liela nozīme būs tam, cik lielā mērā uzņēmumi varēs absorbēt tirgus svārstības, to rentabilitāte pēc ilgstoša kāpuma sāka samazināties pērn rudenī, taču joprojām ir pieklājīga. Krīzes riskam visvairāk pakļautajā meža nozarē pērnais gads uzņēmumiem bija izcils, tie tika brīdināti par nepieciešamību veidot rezerves. Atlaižot cilvēkus tagad, tos vēlāk dabūt atpakaļ var būt grūti," sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka svarīgi ir arī tas, ka būs lielas atšķirības reģionos un nozarēs. Rīgā, kuras galvenais eksports ir strauji augošie biznesa un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, un kuras mājokļu tirgus ir augšupejas fāzē, ko var apturēt tikai ļoti liels ārējais šoks, situācija no darbinieku viedokļa joprojām būs visnotaļ patīkama. Preču ražošana un transports ir izvietotas galvenokārt pārējā Latvijā, kur darba tirgū tuvākajā nākotnē var parādīties kontrasti, kurus noteiks to eksporta specializācija.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums otrajā ceturksnī par 0,5 procentpunktiem - līdz 6,4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos.

"Tuvākā gada laikā bezdarbs varētu sasniegt savu zemāko punktu, jo tā samazināšanas potenciāls jau patlaban ir praktiski izsmelts. Iespējams, tas vēl paspēs palīst zem 6% atzīmes. Ja ekonomika atdzisīs straujāk, arī bezdarbs atgūsies ātrāk. Tādējādi uz nākamo gada otru pusi, visticamāk, jau varam piedzīvot nelielu bezdarba pieaugumu. Mazspējīga izaugsme un darba samaksas spiediens būs vieni no galvenajiem nosacījumiem. Īpaši svarīgi būs tam, kā veiksies būvniecības un tirdzniecības sektoriem. Nespēja tikt galā ar strauji augošajām darbaspēka izmaksām ir viens no iemesliem, kā dēļ jau trīs ceturkšņus nebūtiski, bet aug bezdarbs Igaunijā," teica Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka priecē augstais nodarbinātības līmenis, kas otrajā ceturksnī sasniedza 64,7%.

"Situācija darba tirgū saglabāsies ārkārtīgi sarežģīta pat zemākas izaugsmes apstākļos un ir jāmeklē veidi kā cilvēkiem, kuri šobrīd ir ārpus tā, darba tirgū iesaistīties. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā pastāvīgi rūk. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par četriem tūkstošiem, kamēr nodarbinātības līmenis audzis par 0,3 procentpunktiem. Tādēļ veiksmīga politika no valsts un darba devēju puses varētu nedaudz atvieglot darbaspēka pieejamības problēmu," teica Gašpuitis.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 61 500 bezdarbnieku, kas ir 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Avots: apollo.lv

GADA NOTIKUMS PERSONĀLA VADĪBAS PROFESIONĀĻIEM

Konferencē tiks runāts par HR nākotni un jaunākajām tendencēm, kas izmainīs HR pasauli, uzņēmējdarbības sabiedrību un sociālos labumus, Agile HR, interaktīvas prezentācijas un diskusijas par darba brendingu, talantu piesaisti un pilnveidi, HR izaicinājumiem digitālajā laikmetā, motivētu līderību un piesaistītajiem darbiniekiem, ieskats HR, raugoties no jaunākajiem atklājumiem psiholoģijā, neirozinātnē un uzvedības ekonomikā. Ienirstiet organizāciju mainīgajā pasaulē un izpētiet idejas par darba nākotni

KO NEKAD NEMINĒT CV

Pieteikšanās jaunam darbam vienmēr saistīta ar ne vienu vien noraidījumu, neveiksmi, vilšanos un, iespējams, pat ar īslaicīgu bezdarbu. Ja jums atsaka vienu amatu pēc otra, var iestāties izmisums, un visticamāk vēlēsieties kaut ko mainīt savas autobiogrāfijas aprakstā, lai tas izceltos citu CV vidū, kuri tiek saņemti Personāla daļā. Pirms kļūstat pārlieku radošs, atcerieties, ka jums jāievēro daži CV sastādīšanas etiķetes noteikumi. Izlasiet 25 lietas, ko nekad nevajadzētu rakstīt profesionālajā CV.

1. Kas jums nepatika savā iepriekšējā darbā. Nav pareizi sākt CV ar sūdzēšanos. Intervijas laikā darbā pieņemšanas vadītājs visticamāk jums jautās, kāpēc aizgājāt no iepriekšējā darba, taču šajā brīdī būtu labāk runāt pozitīvi. Pastāstiet, ka vēlējāties strādāt uzņēmumā, kas piedāvātu lielāku mobilitāti uzņēmuma iekšienē, vai arī to, ka jūsu labākās prasmes un iemaņas iepriekšējā darbā netika pietiekami izmantotas.
2. Kas jums nepatika savā iepriekšējā priekšniekā vai kolēģos. Arī tad, ja jūsu iepriekšējais priekšnieks patiešām uzvedās kā tirāns, vai arī tad, ja neviens birojā nespēja izturēt to kretīnu blakus ūdens dzesētājam, sūdzēšanās par pagātni neko labu par jums neliecina. Parādot, ka varat sastrādāties ar jebkuru cilvēku, jums būs lielākas izredzes karjeras veidošanā.
3. Neatbilstoša darba pieredze. Darba pieredze, kas neatbilst amatam, uz kuru piesakāties, rada vienīgi jucekli jūsu CV un kaitina Personāla daļas darbiniekus. Vai patiešām mauriņa pļaušanas līgumdarbs vai kontroliera darbs pārtikas veikalā vidusskolas laikā ir devis pieredzi, lai strādātu par sabiedrisko attiecību speciālistu? Ir citi veidi, kā pierādīt jūsu cilvēciskās īpašības, tāpēc aprakstiet tikai būtiskos amatus un darbu mācību laikā.
4. Seksuālā orientācija. Jūsu seksuālajai orientācijai nav nekāda sakara ar to, cik labi spējat veikt savu darbu. Neiekļaujiet to savā CV, jo darbinieku atlases procesā vēl joprojām pastāv diskriminācija, un šādas informācijas iekļaušana var novest pie tā, ka jūsu CV neviens pat neapskatīsies.
5. Reliģiskā piederība. Diskusijas par reliģiju darba vietā ir vēl viens tabu. Reliģiskās piederības norādīšana CV ir pārāk strīdīgs jautājums un nav saistīts ar darbu. Tāpēc, ja vien nepiesakāties darbam kādā reliģiskā organizācijā, neiekļaujiet šādu informāciju.
6. Visu kopš 16 gadu vecuma veikto darbu norādīšana. Ja pēdējos pāris gadus esat strādājis, jūs droši varat nenorādīt “auklīšu” darbus, ko veicāt vidusskolas laikā. Darba devējus interesē atbilstoša, pēdējos gados iegūta darba pieredze, kas palīdzētu jums, strādājot amatā, uz kuru piesakāties.
7. Vecums. Patīk jums tas vai nē, bet daži personāla vadītāji tomēr diskriminē darba ņēmējus viņu vecuma dēļ. Faktiski šāda diskriminācija ir pretlikumīga, bet, ja jūs liekaties pārāk jauns vai vecs darba pienākumu izpildei, iespējams, jūs pat neuzaicinās uz interviju, neskatoties uz visu pārējo CV sniegto informāciju.
8. Politiskā piederība. Neviens nevar garantēt to, ka jūsu nākamais darba devējs atzīs jūsu politiskās intereses. Ja vien neesat topošais politikas kritiķis, tas, ka atbalstāt konservatīvos vai liberāļus, ir vienīgi jūs pašu darīšana.
9. Meli par darba pieredzi. Ja neesat strādājis vadošā amatā vairāk kā piecus gadus, tas tiks atklāts ar vienu vienīgu telefona zvanu jūsu iepriekšējam darba devējam, un jūs nekavējoties tiksiet izslēgts no turpmākā atlases procesa. Ja jūtaties neērti par prasmju trūkumu, koncentrējieties uz savām labākajām īpašībām un parādiet, kā tās palīdzēs jums kļūt par lielisku vadītāju.
10.  Meli par iegūto izglītību. Personāla vadītājs var neatklāt melus par vidusskolu, kurā esat mācījies, bet kāds noteikti atklās to, ja melosiet par augstāko izglītību. Vairums uzņēmumu pārbauda pretendenta patieso izglītību, un, pat ja tiksiet pieņemts darbā, pavisam drīz atklāsies jūsu prasmju trūkums.
11.  Gramatiskās kļūdas. CV nav pieļaujamas gramatiskās kļūdas. Tās liecina par to, ka esat slinks, neizglītots un ka jūsu interese par darbu nav tik liela, lai pievērstu uzmanību sīkumiem. Pat ja domājat, ka jums ir izcilas zināšanas gramatikā, drošības labad ļaujiet kādam citam pārlasīt jūsu autobiogrāfiju.
12. Hobiji. Lai arī reizēm darba devēji novērtē to, ka pretendenti ir sabiedriski aktīvi vai ir ieguvuši ar profesionālo darbību nesaistītus apbalvojumus, tomēr viņus neinteresē tas, ka jums patīk adīt kopā ar vecmāmiņu vai ka esat uzvarējis koledžas alus dzeršanas sacensībās. Labāk neminiet lietas, par kurām šaubāties.
13. Personas kods. Piesardzības nolūkos nenorādiet CV savu personas kodu. Iespējams, ka jūsu CV ceļos no viena Personāla daļas darbinieka pie cita, kur jebkurš to varēs izlasīt.
14. Fotogrāfija. Saskaņā ar likumu personāla darbinieki nedrīkst pieņemt lēmumu par to, vai aicināt pretendentu uz interviju, vadoties pēc viņa fotogrāfijas. Iespējams, ka daudzi uzņēmumi pat neizskatīs jūsu CV, ja tam būs pievienota fotogrāfija, lai ievērotu vienlīdzības principu. Tomēr atcerieties, ka, piesakoties darbam ārzemēs, darba devēji var prasīt pievienot CV arī fotogrāfiju.
15. Fiziskās īpašības. Tieši tāpat kā labāk nepievienot fotogrāfiju savam CV, tā arī ieteicams neminēt fiziskās īpašības, piemēram, augumu, svaru vai matu krāsu. Raksturojot sevi kā “karstasinīgu blondīni”, jūs varat sagādāt sev problēmas. Savukārt darba meklētāji ar lieko svaru reizēm tiek nepamatoti diskriminēti.
16. Veselības stāvoklis. Darba devējam nav likumīgu tiesību interesēties par jūsu veselības stāvokli. Vienīgais, ko darba devējs var jautāt par jūsu veselību, ir tas, kas saistās ar darbu. Ja jūs un jūsu ārsts atzīst, ka jūsu veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pilnvērtīgi pildītu darba pienākumus, tad nevienam citam nav jāzina par jūsu veselības stāvokli.
17. Informācija par ģimenes locekļiem. CV nav jāmin tas, vai esat precējies un vai jums ir bērni. Daži vadītāji automātiski pieņem, ka, ja jums ir mazi bērni, tad nevarēsiet strādāt ārpus darba laika. Taču to varat izlemt tikai jūs.
18. Garlaicīgu vārdu izvēle. Tā vietā, lai rakstītu, ka esat „centīgs, interesants cilvēks”, izvēlēties radošākus izteiksmes līdzekļus, lai atšķirtos no citiem pretendentiem. Piemērotākie parasti ir vārdi, kas izsaka darbību. Izmantojiet sinonīmu vārdnīcu, ja nespējat izdomāt citus vārdus.
19. Negatīvas domas, vārdi vai idejas. Pat ja jums ir grūti noticēt savām spējām, CV nav īstā vieta, kur norādīt savas vājās puses. Ja apzināties, ka neesat dzimis līderis, rakstiet, ka labi strādājat grupā vai labprāt izpildāt norādījumus. Ja uzsvērsit pozitīvās lietas, personāla vadītājam būs vieglāk tās pamanīt.
20. Vispārīgi apgalvojumi. Daži uzņēmumi lūdz pretendentiem norādīt vēlamo algu. Minot sešciparu algu „un ne santīma mazāk”, jūs atstājat iespaidu, ka esat stūrgalvīgs un ka ar jums ir grūti sastrādāties. Nekad nevar zināt, kā saruna var izvērsties personīgās intervijas laikā, tāpēc nogaidiet un centieties neizteikt vispārīgus apgalvojumus.
21. Sodāmība. Lai arī labāk būt godīgam, nav ieteicams CV pieminēt sodāmību, lai cik nenozīmīga jums tā liktos. Ja Personāla daļas praksē pieņemts noskaidrot informāciju par sodāmību, tad tas tiks pajautāts intervijas laikā.
22. Aizspriedumi. Ja jums ir aizspriedumi pret kādām sabiedrības grupām vai indivīdiem, labāk paturiet tos pie sevis (vai rūpīgi apdomājiet tos). Jūs nedabūsiet darbu, ja uzsvērsit, ka nespējat sastrādāties ar citiem. Uzņēmumu vadītāji vēlas redzēt tādus darbiniekus, kuri spēj integrēties darba vietā un civilizētā veidā saprasties ar saviem kolēģiem.
23. Haotisks noformējums. Mūsdienās, kad ir pieejamas modernas un viegli lietojamas dokumentu noformēšanas sistēmas un datorprogrammas, CV nedrīkst būt haotiskas atkāpes, teksts ar nevienmērīgām atstarpēm vai citām noformēšanas kļūdām. Ja nepavisam neprotat strādāt ar datoru, lūdziet palīdzību draugam.
24. Zema vidējā atzīme. Ja vien neesat tikko beidzis mācību iestādi un nemeklējat pirmo nopietno darbu, nenorādiet CV savu sekmju vidējo atzīmi. Laba darba pieredze atstās daudz lielāku iespaidu uz personāla daļu nekā vidējā atzīme, kas liecinās, ka pirms astoņiem gadiem esat bijis teicamnieks psiholoģijā. Tas ir īpaši svarīgi, ja skolā jums bijusi zema vidējā atzīme.
25. Sarkasms. Lietišķajā sarakstē sarkasms nav visai pieņemams, un, pat ja personāla vadītājs to sapratīs, visticamāk viņam tas nepatiks. CV un intervijas nav piemērotas, lai izteiktu savu netradicionālo ironiju, jo nekad nevar zināt, kā to uztvers.
    
    

Rakstot CV, labāk neminēt pārāk personīgu informāciju, proti, ģimenes stāvokli, fiziskās īpašības, personas kodu un citu strīdīgu informāciju. Palūdziet kādam uzticamam cilvēkam izlabot gramatiskās un pārrakstīšanās kļūdas un pareizi noformēt dokumentu, lai personāla daļa varētu koncentrēties uz jūsu prasmēm un pieredzi, nevis pievērst uzmanību jūsu paviršībai.

 

Kā pareizi organizēt savu darba dienu?

Veiksmīgi uzņēmēji un savu nozaru līderi no citiem atšķiras ar to, ka zina, kā sasniegt savus mērķus, iztērējot tam mazāk laika nekā pārējie, raksta interneta vietne Openforum.com. Tā atgādina par pazīstamā publicista Braiena Treisija izteikumu: “Cilvēka darba ražīgums nosaka atšķirību starp tiem, kuri sevis izvēlētajā jomā kaut ko sasniedz, un tiem, kuri to nespēj.” Openforum raksta, ka veiksmīgi cilvēki izmanto dažādus paņēmienus, lai organizētu savu dabu, un piedāvā dažus padomus.

1. Sekojiet konkrētam izvirzītam mērķim. Openforum.com norāda, ka daudzus veiksmīgus uzņēmējus vieno tas, ka viņi spēj koncentrēties tam uzdevumam, kas ir pats svarīgākais. “Izvēlies kādu lietu un dari to (un tikai to) labāk, nekā jebkurš cits to spētu,” – šādu padomu dod kompānijas Fab.com izpilddirektors Džeisons Goldbergs. Veiksmīgi uzņēmēji spēs noteikt biznesa galvenās prioritātes, lielāko uzmanību veltot tieši tām.

2. Izskaudiet lietas, kas novērš jūsu uzmanību. “Es koncentrējos uz koncentrēšanos,” savulaik sacījusi leģendārā tenisiste Martina Navratilova. Koncentrēšanās spējas ir noderīgas ne tikai tenisa kortā, bet arī uzņēmējdarbībā. Mūsdienās uzmanība nereti tiek novērsta virtuālajā vidē – strādājot ar datoru, cilvēks pēkšņi jau sācis sērfot pa internetu vai iegrimis kādā sociālajā tīklā. Ir dažādas programmas, kas gan palīdz konstatēt laika patēriņu, strādājot pie datora, gan uz laiku bloķē sociālos medijus.

3. Ierobežojiet sapulcēs pavadīto laiku. Kaut gan sapulces ir noderīgas, prakse liecina, ka svarīgākie jautājumi parasti tiek atrisināti to pirmajā pusē, bet sapulču beigu daļa nereti izvēršas neauglīgā pļāpāšanā. Kompānijas Renault izpilddirektors Karloss Gosns ir noteicis stingrus ierobežojumus sapulču garumam – piemēram, sapulce, kurā tiek apspriests viens jautājums, ir ne garāka par pusotru stundu. Puse šī laika tiek veltīta prezentācijai, bet puse – diskusijām. Savukārt Career Education Corp. vadītājs Gerijs Makkullo allaž interesējas, cik daudz laika darbiniekiem būs nepieciešams, lai izklāstītu savu viedokli, bet pēc tam piešķir viņiem pusi šā laika. “Šādi rīkojoties, es dienas gaitā spēju padarīt daudz vairāk, mani kontakti ar darbiniekiem kļūst efektīvāki,” skaidro uzņēmējs.

4. Ik dienas nosakiet prioritātes. Veiksmīgiem uzņēmējiem ne tikai ir sastādīts ikdienas darba plāns, bet arī noteikts, kurš uzdevums ir prioritārs. Kompānijas The Energy Project izpilddirektors Tonijs Švarcs uzskata, ka pie svarīgākā jautājuma risināšanas jāķeras darba dienas sākumā. “Tad būs daudzmaz droši, ka jūs paveiksiet vismaz šo vienu, pašu svarīgāko dienas darbu,” viņš norāda.

5. Izmantojiet rīta stundas. Daudziem cilvēkiem celšanās agri no rīta sagādā lielas neērtības, taču veiksmīgi uzņēmēji un menedžeri savu darba dienu nereti sāk pat pirms sešiem no rīta – kā piemērus var minēt GE izpilddirektoru Džefu Immeltu un PepsiCo izpilddirektori Indru Nooji, raksta Openforum.com. Karjeras lietu speciāliste Lora Vanderkama uzsver, ka agros rītos cilvēks ir enerģijas pārpilns, turklāt ir mazāka iespēja, ka šajā laikā kāds novērsīs viņa uzmanību, atraus no darba, tādēļ darbs rīta stundās parasti ir ļoti produktīvs.

6. Jautājumus, kas neprasa ātru reakciju, risiniet kompleksi. Restorānu īpašnieks Denijs Meijers darba dienas laikā neļauj sevi traucēt nieku dēļ. Viņa asistente dienas gaitā uzkrāj tos darbinieku jautājumus, kuru risināšana neprasa nekavējošo reakciju, sagrupē tos pa tēmām un tikai pēcpusdienā iesniedz bosam attiecīgu sarakstu. Tiesa, šādam modelim ir ļoti svarīgi, lai asistents būtu pietiekami profesionāls un spētu pareizi noteikt, kuru jautājumu risināšanu nav iespējams atlikt.

7. Uzticiet citiem savas ikdienas rūpes. Slavenā frāze par laiku, kas ir nauda, uzņēmējdarbības gadījumā nav nekāds pārspīlējums. Veiksmīgi uzņēmēji rūpīgi seko līdzi tam, kā viņi tērē savu laiku un enerģiju, viņi to neiznieko uzdevumiem, kurus tikpat labi spēj paveikt kāds cits, raksta Openforum.com. Uzņēmējam nepieciešams sarēķināt, cik daudz laika viņš patērē tam vai citam uzdevumam, un aplēst, vai lētāk nebūs to uzticēt kādam citam, bet laiku, kas pēkšņi atbrīvojies, veltīt svarīgāku jautājumu risināšanai.

8. Nešķiediet pārāk daudz laika elektroniskajai sarakstei. Ikviens uzņēmējs zina, cik daudz laika prasa pat e-pasta izskatīšana, nemaz nerunājot par atbildes vēstuļu rakstīšanu. Kompānijas Birchbox dibinātājas Katja Bjūčempa un Heilija Barna savā uzņēmumā ieviesušas sistēmu – darbinieki pievieno speciālu zīmi tām e-pasta vēstulēm, uz kurām viņi gaida atbildi. Uzņēmējas stāsta, ka tas palīdz noteikt prioritātes, izskatot elektronisko saraksti. Savukārt dizaineris Maiks Deividsons ierobežojumus noteicis pats sev – neviena viņa rakstītā e-pasta vēstule nemēdz būt garāka par pieciem teikumiem.

9. Atzīmējiet visas savas radošās idejas. Pasaulslavenais ķīmiķis Linuss Paulings reiz esot sacījis: “Svarīgākais priekšnosacījums, lai tev rastos kāda laba ideja, ir tas, ka tev ir daudz ideju.” Uzņēmējiem ir jāvelta laiks savu ideju atzīmēšanai un pārskatīšanai.

10. Izmantojiet tehnoloģiju sniegtās iespējas. Openforum.com norāda, ka ir izstrādāts daudz datorprogrammu un aplikāciju, kas ļauj uzņēmējiem strādāt efektīvāk un palielināt savu darba ražīgumu. Darbā ir jācenšas izmantot tādus noderīgus instrumentus kā Dropbox, kas ļauj saglabāt dokumentus tiešsaistē, Any Meeting, kas palīdz vebināru (tiešsaistes semināru) organizēšanā, Basecamp, kas ļauj vadīt projektu, vai Trello, kas dod iespēju sekot līdzi, vai projekta virzība uz priekšu notiek saskaņā ar apstiprinātajiem termiņiem.

Paradokss Latvijas darba tirgū: trūkst vienkāršo strādnieku, bet augsta līmeņa vadītāji - bez darba

Avots: www.tvnet.lv

Ļauj pateikt «paldies» kolēģiem par labu darbu

Informācijas tehnoloģiju kompānijas Burti izstrādātā aplikācija Good Job Pal! ļauj pateikt kolēģiem «paldies» par labi izdarītu darbu.

«Mūsdienās dzīves ritms ir kļuvis ātrs un komunikācija komandu iekšienē saraustīta, un sāk pazust tādas vajadzīgas darbības kā «paldies» pateikšana, pasmaidīšana, paskatīšanās acīs. No tā izriet daudzas negatīvas lietas – zūd motivācija, sajūta, ka esi vajadzīgs, ka dari ko vērtīgu, saikne ar komandu. Tas viss saistīts ar to, ka ir pārāk maz pateicības, nav šādas kultūras. Tāpēc mēs ar šī rīka palīdzību cenšamies panākt, lai cilvēki biežāk saka «paldies». Ja ir viegli pateikties, vairs nav iemesla to nedarīt,» klāsta Elvis Kvalbergs, SIA Burti dibinātājs un Good Job Pal! idejas autors. Viņš ilustrē situāciju, kad, piemēram, strādājot no lauku mājām, nevar kolēģim birojā uzreiz pateikt paldies, bet nākamajā rītā tas būs aizmirsies. Good Job Pal! to palīdz izdarīt uzreiz.

Good Job Pal! ir integrēts Slack programmatūrā. «Mūsu stratēģija ir integrēt to arī citos rīkos, kur tiešā veidā notiek darbs, piemēram, Jira, kas ir populārs IT kompāniju vidū, un vēl citās programmatūrās, kur dabiski rodas situācija, kad darbinieki saskaras ar cita kolēģa darba rezultātu un grib pateikt – o, jā, forši!» saka Elvis.

Pēc Elvja domām, šī joma uzplaukst, jo uzņēmumi ir sapratuši, ka šajā ziņā ir problēmas. Ir visai daudz līdzīgu rīku, bet Good Job Pal! atšķiras ar to, ka piedāvā tikai pozitīvu novērtējumu. Citi rīki pozicionē sevi kā atgriezeniskās saites sistēmas. Viņš norāda, ka ir divi skatījumi, no kuriem viens ir par labu tam, ka nav jēgas teikt kaut ko sliktu, jo tas, visticamāk, netiks uztverts pilnvērtīgi – indivīds, pasakot otram, ka viņš kaut ko varēja izdarīt labāk, apmierina savu egoistisko vēlmi ko pateikt, bet no tā nav nekāda labuma. Tas saistīts ar to, ka, saņemot negatīvu atgriezenisko saiti, cilvēkā fizioloģiski rodas pretreakcija – viņš saspringst un neko vairs nedzird. Viens no uzskatiem paredz, ka negatīvo atgriezenisko saiti var atļauties dod tikai tad, ja ar darbinieku ir ļoti liela savstarpējā uzticība, kas panākta ar smagu darbu. Otrs viedoklis ir tāds, ka pozitīvai atgriezeniskai saitei ir daudz labumu.

Avots: Dienas Bizness www.db.lv

Z paaudze ir klāt!

ARISTA Executive Search projektu vadītāja Latvijā Krista Kristiāna Briņķe ir veikusi pētījumu par jaunāko darba tirgus paaudzi. Viņa atzīst, ka Z paaudze straujiem soļiem ienāk darba tirgū. 

Centrālās pārvaldes statistikas dati liek secināt, ka Latvijas darba tirgū šobrīd ir aptuveni 3 procenti Z paaudzes darbinieku, bet ar katru gadu šis skaitlis tika augs un augs. Šī paaudze ir nākusi pasaulē no 1995. līdz 2010. gadam un viņu personība ir veidojusies laikā, kad vecāki cieta no ekonomiskās krīzes, daudzi zaudēja darbu un pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Par viņiem mēdz teikt, ka tā ir interneta paaudze jeb digitālie iezemieši, jo tiek lēsts, ka “piedzima” internets un piedzima Z paaudze.

Z paaudzei ir raksturīgi, ka viņi ļoti novērtē klātienes komunikāciju un cilvēcību, kā arī ļoti izvērtē cilvēkus ar ko kontaktējas. Z paaudze ir patstāvīgi, neatkarīgi individuālisti, kas ir gatavi smagi strādāt. Viņi liks visu uz spēles, lai uzvarētu un tādēļ izteikti baidās no neveiksmēm un nepārtraukti sevi salīdzina ar citiem. Tā ir paaudze, kas ir vērsta uz pašattīstību, viņiem piemīt izteikta pašpārliecība, novērtē savu privātumu un ir vēlme glābt pasauli.

Potenciālajiem darba devējiem ir vērts zināt trīs lietas, ko Z paaudze sagaida – pirmkārt, jēgpilnu darbu, kam ir kāds augstāks mērķis, organizācijā, kas ir sociāli atbildīga. Otrkārt, rutīnas lietas, piemēram, papīru kopēšana, viņi labprātāk grib aizstāt ar inovācijām un tehnoloģijām. Un visbeidzot, Z paaudze sagaida fleksibilitāti, stabilitāti un cilvēcīgumu.

Noteikti pozitīvi ir tas, ka tiek prognozēts, ka Z paaudzei būs lielāka lojalitāte pret darba devēju un darba tirgū būs mazāka darbaspēka mainība. Toties īstais “talantu karš” mums visiem ir tikai priekšā, jo visi gribēs izķert šīs paaudzes pārstāvjus, kas ir piedzimusi ļoti, ļoti maz.

 

Kā vislabāk sadraudzēties ar Z paaudzi?

Lai piesaistītu jauno darba tirgus paaudzi, Jums ir jābūt sociāli atbildīgiem, atvērtiem un caurspīdīgiem, ar labu iekšējo darba kultūru. Tas nākotnē aizvien lielāku lomu spēlēs organizācijas tēla uzlabošanai tieši kā darba devējs.

Protams, ir arī jādomā inovatīvi un jāievieš daudzus jauninājumus jau pašā atlases procesā, kā, piemēram, ieviesiet inovatīvu CV vai pieteikumu iesūtīšanu.

Bet, lai noturētu spējīgos Z paaudzes pārstāvjus, Jums ir rūpīgi jāpieskata, lai tie “nepārdeg” (jo šai paaudzei ir izteikti liela tendence), rīkojiet regulāras sanāksmes, piesaistiet mentoru, kā arī sniedziet iespēju attīstīt organizācijā iekšēji gan vertikāli, gan horizontāli, kas jaunajiem censoņiem īpaši nāks pie sirds. Un visbeidzot – nelieciet Z paaudzei regulāri strādāt milzīgās komandās un atvērtajos birojos -, jo tas viņiem rada diskomfortu.

Noteikti pieņemiet darbā Z paaudzes pārstāvi, jo tā Jūs iegūsiet darbinieku, kas ātri strādā, lieliski spēj atrast informāciju un vienlaicīgi spēj veikt vairākus darbus!

Veidojusi: Krista Kristiāna Briņķe, ARISTA Executive Search
*Ir aizliegts pārpublicēt šo rakstu bez iepriekšējas IG Konsultācijas atļaujas.

IG Konsultācijām 11 gadu dzimšanas diena

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk.

Konference "Biznesa Prognoze 2019" (06.12.2018.)

Šī gada 6. decembrī notiks Dienas Bizness konferences konference "Biznesa Prognozes 2019", kur tiek pieaicināti nozaru eksperti un valdības pārstāvji, kas sniedz informāciju un stratēģisku ieskatu nākamajam gadam. Konferences diskusijā par Izglītību un Cilvēkresursiem arī piedalīsies mūsu uzņēmuma vadītāja Iluta Gaile, toties projektu vadītāja Krista Kristiāna Briņķe sniegs ieskatu un padomus kā vislabāk sadarboties ar darba tirgū strauji ienākošo Z paaudzi. Plašāka informācija - http://konferences.db.lv/

Darba sludinājumos būs jānorāda potenciālā alga

Ieteikumi, kā vairot produktivitāti darbā

Stresa ietekme

«Jo augstāks stresa līmenis, jo sliktākas koncentrēšanās spējas un zemāks produktivitātes līmenis,» norāda psihiatre. «Stress rosina uzbrukt vai bēgt, nevis analizēt situāciju un virzīties uz kādu racionālu mērķi. Ja jādzīvo kā uz pulvermucas, tas ir destruktīvs stress, kurš noved pie problēmām un slimībām. Taču arī «siltumnīcas» apstākļi nav labvēlīgi. Pētījumā, kas aptvēra diezgan lielu pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku loku, tika secināts, ka novecošanas gaitā intelekts labāk saglabājas tiem, kuriem dzīves laikā nācies pieņemt lēmumus, nodarboties ar citu cilvēku instruktāžu un pielāgoties jaunām situācijām, saskarties ar jaunām prioritātēm un līdz ar to saņemt zināmu stresa devu. Savukārt tiem, kuri dzīvoja diezgan komfortablu dzīvi un bija atbrīvoti no sarežģītu lēmumu pieņemšanas, kognitīvie rādītāji pasliktinājās straujāk.»

Fiziskās aktivitātes līmenis

Sēdoša dzīvesveida apstākļos fiziskās aktivitātes nozīmi uzsver daudzu specialitāšu ārsti. Arī psihiatrs nav izņēmums. «Fiziskās aktivitātes līmenis ietekmē mūsu koncentrēšanās spēju,» saka L. Stoligvo. «Pirmkārt, tās palīdz atvairīt neproduktīvas domas, mainīt tēmu, zināmā mērā izvēdināt galvu, un pēc tam var produktīvāk risināt konkrētus uzdevumus. Otrkārt, fiziska aktivitāte uzlabo smadzeņu asinsriti un līdz ar to - smadzeņu šūnu darbību. Ja vien iespējams, vajadzētu sākt dienu ar rīta rosmi. Arī darba laikā katru stundu vēlama 5-10 minūšu ilga pauze ar piecelšanos, pastiepšanos un izkustēšanos, vēl labāk, ja var nedaudz izstaigāties. Staigāšanas laikā darbojas vairāk nekā 200 muskuļu, tas ļauj lēni, bet efektīvi uzlabot asinsriti visā ķermenī, arī smadzeņu audos. Novērots, ka situācijā, kad cilvēks ir emocionāli uzbudināts un jūtas izsists no sliedēm, ir lietderīgi nostaigāt 1000 soļu, kas aptuveni atbilst vienam kilometram. Uzsākot regulāras pastaigas, var izmantot soļu mērītāju, lai redzētu, cik jānostaigā, lai justos labāk, un pie tāda režīma tad arī turēties.»

Miegs

Miega ilgums un kvalitāte būtiski iespaido gan īslaicīgo, gan ilglaicīgo atmiņu, gan kognitīvās funkcijas - spēju analizēt, secināt, iegaumēt. «Jo sliktāka miega kvalitāte, jo sliktāka cilvēka darbības produktivitāte,» uzsver psihiatre. «Lai miegs būtu pilnvērtīgs, ik dienu jāiet gulēt un jāceļas aptuveni vienādā laikā. Mūsu normālajiem bioritmiem atbilstošs gulētiešanas laiks ir no vienpadsmitiem līdz pusdivpadsmitiem naktī. Ir cilvēki, kuri uzskata sevi par «pūcēm», kas labāk strādā naktī. Es to neieteiktu, jo pēc tam būs grūtības ar miega režīmu un tām sekos citas problēmas.

Bīstamais vakara hronotips

Ja cilvēks vakara stundās turpina aktīvi darboties, viņš nenoskaņojas miegam. Aktivitātes bieži vien saistītas ar skatīšanos dažādu viedierīču ekrānos, kur ir diezgan spilgta gaisma, kas nav fizioloģiska vakara stundās. Smadzenes saņem maldinošu signālu, ka patiesībā nemaz nav nakts, uz to attiecīgi reaģē noteiktas smadzeņu struktūras, kas atrodas zemgarozā un regulē dienas un nakts fizioloģiskos ritmus. Līdz ar to normāla iemigšana var izpalikt.

Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit.

Spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ

Vai zinājāt, ka pētnieki izskaitļojuši, cik bieži mūsdienās darba laikā mūs patraucē dažādi tehnoloģiski rīki, piemēram, sociālie tīkli? Ik pēc 11 minūtēm. Katrā no šīm reizēm zaudējam vairākas minūtes, ko citādi varētu veltīt darbam. Kas interesanti – pat pēc pieslēgšanās atpakaļ darbam paiet trīs minūtes, līdz atgūstot zaudēto.

Uzmanības novēršana ir viens no būtiskākajiem mūsdienu darba efektivitātes samazinātājiem, līdz ar to spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ, ar to pierādot spēju nodoties darbam. Tā ikgadējā biznesa tehnoloģiju izstādē “Riga Comm 2018” norādīja gudrās komunikācijas rīka “Tipi” vadītāja Aurēlija Urbonavičiūte.

Šogad izstādes laikā notikušajās konferencēs laikā īpašu uzmanību pievērsa gan finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” un blokķēdes attīstībai, gan digitālā mārketinga jaunumiem, gan “gudrajiem” risinājumiem ne tikai mājai, bet arī uzņēmumiem, kā arī vienam no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem – kā strādāsim nākotnē, kādas darba vietas radīsies un kādas zināšanas būs nepieciešamas.

Normēts darba laiks kļūs par pagātni

Aurēlija arī uzsvēra, ka straujā tehnoloģiju attīstība uzņēmumiem liks mainīties. Ja uzņēmumi to neņems vērā, tad tās vienkārši izzudīs. Lai tiktu līdzi pārmaiņām un uzlabotu uzņēmumu darbību un efektivitāti, jādomā par vairākām lietām. Kā jau paredzams, uzņēmumiem būs ārkārtīgi grūti iztikt bez mākslīgā intelekta un automatizācijas iesaistes savā darbībā. Tāpat arvien būtiskāks faktors būs labāko talantu piesaistīšana.

“Mākslīgais intelekts un automatizācija neatņems cilvēkiem darbu, bet būtiski mainīs mūsu paradumus, to, kā strādājam. Kompānijām būs jādomā, kā uzlabot darbinieku prasmes, radošumu un darba vidi. Turklāt, tā kā mūsdienās lielākie talanti izvēlas kompānijas, kurās strādāt, nevis otrādi, arvien nozīmīgāku lomu talantu piesaistē ieņems darba vide – lai cilvēki gribētu strādāt, lai patīkamā darba vide uzlabotu darba efektivitāti,” sacīja “Tipi” vadītāja.

Līdzīgi izteicās arī zīmolu konsultāciju uzņēmuma “ERDA” un sociālo mediju rekrutēšanas uzņēmuma “UpMatched” īpašniece Zane Čulkstēna, kura norādīja, ka mūsdienās darba vietas uzlabošanā jāiegulda tikpat līdzekļu, cik jaunās tehnoloģijās, citādi nebūs darbinieku, kuri šīs tehnoloģijas izmantos. “Kompānijas lēnām sāk domāt par šo lietu, tostarp Latvijā – pēdējā laikā būvē arvien vairāk biroju, kuri atbilst mūsdienīgas darba vietas prasībām.” Viņa arī norādīja, ka uzņēmumiem arī bez mūsdienīgām darba vietām jārada patīkama vide citos veidos, piemēram, viņa kā labu piemēru nosauca apdrošināšanas kompāniju “BTA”, kurā darbiniekiem nodrošinot brīvdienu dzimšanas dienā, ņemot vērā, ka tāpat dzimšanas dienā darbinieka produktivitāte ievērojami krītoties. Labs veids, kā iepriecināt darbinieku.

Runājot par notiekošajām izmaiņām darba tirgū, Aurēlija Urbonavičiūte uzsvēra, ka darba tirgus drīz kļūs par t. s. frīlanseru pārņemtu, uzsverot, ka Y paaudzi jeb “mileniāļus” pavisam noteikti nevarēs piesaistīt, piedāvājot normētu darba laiku no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. “Līdz 2027. gadam “frīlanseru” ASV darba tirgū būs vairāk nekā tradicionālo darbinieku, Eiropā ir līdzīga tendence. Tas nozīmē tikai to, ka izzudīs kompāniju prakse gausties par darbiniekiem, kuri maina darbu ik pēc pusgada, gada. Kompānijām jābūt gatavām, ka “frīlanseru” komandas pieslēgsies tikai uz atsevišķiem projektiem un vēlāk pazudīs,” norādīja A. Urbanovičiūte. Viņasprāt, šāds darba stils palīdzēs arī reģionu attīstībā, no kuriem uz lielpilsētām šobrīd notiek darbaspēka migrācija – par normu kļūs attālināts darbs jebkurā pasaules malā, ļaujot strādāt arī no laukiem.

Efektivitāti var palielināt vienkārši

Datu detektīvs, kiberpilsētu analītiķis, genomu portfeļa direktors, digitālais “drēbnieks”, kvantu mašīnmācīšanās analītiķis, papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts, personīgo datu brokeris, virtuālo veikalu šerpas u. c. Kas ir visi šie nosaukumi? Izrādās – specialitātes, kuras radīsies tuvāko piecu, desmit gadu laikā – tādu kopumā būšot vismaz 21. Par to konferencē runāja viesis no Kanādas – ­Gregs Andrišenko –, kurš ikdienā strādā IT un tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumā “Cognizant”.

Viņš pastāstīja par pāris piemēriem, kuros “Cognizant” izdevies palīdzēt uzņēmumiem kļūt modernākiem un iet līdzi laikam. Piemēram, notikusi sadarbība ar Norvēģijas inženierijas un būvniecības uzņēmumu “Kverner”, kas specializējas naftas platformu būvniecībā. G. Andrišenko pastāstīja, ka būvnieki strādājuši vecmodīgi – katru dienu metāla kastē saņēmuši mapi ar papīru kaudzi, kuros norādīts, kas un kā viņiem dienā jāizdara. Tā kā naftas platformas bieži ir vietās ar ne pārāk labvēlīgu klimatu, papīrs laika apstākļus bieži nav pacietis.

Bez kompānijas ziņas jau paši darbinieki sākuši izmantot sev pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, planšetdatorus, lai atvieglotu savu darbu. “Uzņēmām foto un video no viņu darbavietām, likām viņiem atklāt lietas, kas darbā patīk un nepatīk. Tā uzzinājām, ka viņiem visvairāk nepieciešams modernizēt 3D attēlu nolasīšanu, ko līdz šim viņi lasīja no papīra. Izstrādājām īpašu rīku, kurā 3D attēli, darbu plāni pieejami elektroniski, turklāt daudz pārskatāmākā veidā. Otra lieta – viņiem trūka platformas, kurā sazināties savā starpā. To atrisinājām ļoti vienkārši – izmantojot “WhatsApp”, kurā izveidojām darbinieku grupu,” sacīja Andrišenko, norādot, ka bieži vien risinājumi darba efektivitātes celšanai ir ļoti vienkārši.

“Cognizant” strādājis arī ar skandalozo “Monsanto”, palīdzot darbu efektivizēt arī lauksaimniekiem. “Apmēram pirms diviem gadiem gaisā palaidām īpašus satelītus, kuri ar īpašas programmatūras palīdzību pēta lauku stāvokļus – vai lauks ir gana mitrs, vai pietiek visas barības vielas. Izstrādājām lietotni, kurā lauksaimnieki savā viedtālrunī vai datorā bez problēmām var apskatīt satelītos redzamo informāciju, tāpat esam sākuši izmantot arī dronus, kuri apseko lauku stāvokli.”

Ar pilnu rakstu varat iepazīties: http://www.la.lv/speja-koncentreties-jau-pavisam-driz-klus-par-jauno-iq

Pirmspensijas vecuma darbinieki nav gaidīti

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaits palielinās, darbinieku uzņēmumos trūkst aizvien vairāk, taču darba devēji cilvēkus, kuriem tuvojas pensijas vecums, darbā pieņem nelabprāt, novērojuši personāla eksperti.

Kā jaunā darbavietā sevi pierādīt mēneša laikā?

Oriģinālo rakstu var apskatīt: https://nra.lv/citi-raksti/258628-ka-jauna-darbavieta-sevi-pieradit-menesa-laika.htm 

NVA direktore: Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi

Nav jādomā par trešo valstu pilsoņu ievešanu, jo Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi, pirmdienas rīta intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone norādīja, ka drīzāk būtu jādomā par to kā palīdzēt pilsoņiem, kas ir palikuši bez darba, atgriezties algotā darbā. Neesot arī pamata domāt par robežu atvēršanu trešo valstu pilsoņiem, jo ir pietiekami lieli iekšējie resursi, piemēram, gados vecāku cilvēku vidū.

Viņa atzīmēja, ka ir būtiska arī pašu cilvēku spēja noticēt sev, ka viņi var apgūt jaunas prasmes un pielāgoties prasībām. Tāpat darba devējiem ir jādomā par atalgojumu, atzina NVA direktore.

Kā ziņots, lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, NVA sākusi informatīvu kampaņu Bezdarbs nav bezdarbība. Tāpat aģentūra ir atklājusi kampaņu Zaļā gaisma gados stiprajiem, lai informētu par darba devējiem un darbiniekiem vecumā virs 50 gadiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Ar pilnu rakstu varat iepazities: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nva-direktore-latvija-joprojam-ir-pietiekami-darbaspeka-resursi-14204664

Eksperts: Tendences strādājošo atalgojumā nenozīmē pienākumu darba devējam celt algas visiem

Mācības pieaugušajiem, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu