1. Laiks un atbildība par rezultātu
Lai veiktu kvalitatīvu personāla atlasi, piemēram, uz būvniecības projekta vadītāja amatu, jums būs nepieciešamas vismaz 3 nedēļas intensīva darba. Šajā laikā jums vajadzēs veikt tirgus izpēti, sagatavot sludinājumu un ievietot to visos sociālajos tīklos, darba sludinājumu portālos, atsijāt simtiem nederīgos, neatbilstošos pieteikumus, aicināt uz interviju daļēji atbilstošus kandidātus, tikties ar desmitiem kandidātu, ievākt atsauksmes un sniegt atgriezenisko saiti visiem kandidātiem. Bet visas šīs svarīgās aktivitātes var paveikt pieredzējuši atlases speciālisti, un jūs savu darba laiku varat veltīt kam citam, svarīgākam. Kā arī, ja atbildīga personāla atlases kompānija uzsāks atlases projektu, tad tā noteikti uzņemsies atbildību par rezultāta nodrošināšanu.
2. Garantija
Jūs pats/-i vai jūsu personāla atlases speciālists veic kandidātu atlasi, un darbinieks sāk strādāt, bet 3 mēnešu laikā jūs saprotat, ka esat kļūdījies un darbinieks/-ce neparāda tādu sniegumu, kāds ir nepieciešams, vai arī viņš/-a nespēj iejusties jūsu uzņēmumā un darbu uzsaka, tad viss atlases process ir jāsāk no jauna. Bet, ja jums ir partneris – profesionāla, atbildīga atlases kompānija –, tad tā noteikti sniegs garantiju, un tas nozīmē, ka veiks atkārtotu atlasi bez maksas.
3. Profesionāla atbilstošu kandidātu uzrunāšana
Ļoti viegli un ērti ir izvietot sludinājumu kādā no vakanču sludinājumu portāliem, bet nav nekādas garantijas, ka labākie kandidāti uz to atsauksies, it īpaši, ja jūsu uzņēmums nav tirgus līderis un arī jūsu piedāvātais atalgojums nav ļoti augsts. Viens no svarīgākajiem atlases posmiem ir kandidātu uzrunāšana. Ne visas personāla atlases kompānijas to dara. Tāpēc svarīgi ir izvēlēties tādu sadarbības partneri, kurš bez sludinājuma izvietošanas noteikti veiks arī kandidātu mērķtiecīgu uzrunāšanu. Aicinās, motivēs un ieinteresēs kandidātus izpētīt vakanci un piedalīties šī amata konkursā. Šim mērķim tiks izmatotas jau gadiem veidotās iekšējās datubāzes un tiks profesionāli uzrunāti kandidāti, izmantojot visus iespējamos resursus.
4. Papildus resursi (datubāzes) kandidātu piesaistei
Personāla atlases kompānijām, kuras ilgstoši darbojas tirgū, noteikti būs arī sava lojālu kandidātu datubāze, un tām ir savs draugu loks, kuriem nosūtīt informāciju par aktuālo vakanci un pajautāt, varbūt ir zināms kāds izcils projektu vadītājs, būvdarbu vadītājs, tāmētājs.
5. Izpratne par konkrēto nozari
Latvijas tirgus ir mazs, un ir tikai dažas personāla atlases kompānijas, kuras specializējas kādā noteiktā nozarē. Tās, kuras specializējas konkrētā nozarē, piemēram, medicīna, kuģu apkalpes, aviācija, informācijas tehnoloģijas, noteikti apzinās un arī izmanto savas priekšrocības, lai veiktu kvalitatīvu kandidātu piesaisti un spētu nodrošināt ātrāku rezultātu. Tāpēc ir vērts kā savu sadarbības partneri izvēlēties tādu atlases kompāniju, kura izprot jūsu nozares specifiku un ir veikusi līdzvērtīgus atlases projektus.
6. Atgriezeniskās saites nodrošināšana visiem kandidātiem
Ļoti bieži nākas dzirdēt no kandidātiem, ka darba devēji neatbild uz iesūtītajiem pieteikumiem, kā arī kandidāts, kurš bijis uz interviju, bet tālāk no konkursa tiek izslēgts, informāciju no darba devēja nesaņem. Atbildīga personāla atlases kompānija noteikti sniegs atbildes pilnīgi viesiem kandidātiem, tādējādi darba devēja tēls necietīs.
7. Kandidātu padziļināta novērtēšana un detalizētu atsauksmju ievākšana
Ļoti daudzi darba devēji grēko ar atlases procesa noslēdzošo etapu – kandidātu testēšanu un atsauksmju ievākšanu. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka nav pieredzes ar šādu pieeju, nav laika, kandidāts jau ir "nošarmējis" darba devēju, kā arī uzņēmumam nav pieejami atbilstoši testi kandidātu testēšanai. Profesionālu personāla atlases kompāniju "arsenālā" vienmēr būs kvalitatīvi testi, metodika un laiks, lai profesionāli ievāktu detalizētas atsauksmes par kandidāta iepriekšējo pieredzi.
8. Pozitīvas atsauksmes
Mēs ievācam detalizētas atsauksmes par potenciālo darbinieku, tieši tāpat par potenciālo sadarbības partneri, personāla atlases kompāniju ir jāievāc rūpīgas atsauksmes.
BŪVNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA nozares aktuālo vakanču portāls BUILD CV ir personāla atlases kompānijas “IG KONSULTĀCIJAS” izstrādāta platforma, kas palīdzēs DARBA DEVĒJIEM efektīvāk informēt būvniecības un nekustamā īpašuma nozares profesionāļus par jaunām karjeras iespējām, bet DARBA MEKLĒTĀJIEM – ātrāk atrast savu īsto darbu būvniecības vai nekustamo īpašumu nozarē!
BUILD CV - noderīga tiem būvniecības un nekustamā īpašuma jomas uzņēmumiem, kuri personāla atlases procesu vēlas veikt paši, tādejādi samazinot ārējā partnera ietekmi uz atlases procesu.
BUILD CV - nodrošina vieglu CV datu saglabāšanu un ātru pieteikšanos vakancēm, jo pieteikums darba devēja e-pastā nonāks dažu sekunžu laikā!
Ienāc www.BUILDCV.lv un būvēsim karjeru kopā!
Ņemot vērā, ka attīstoties bizesa videi, pieaug biznesa un klientu prasības, kvalitātes standarti aug, informācijas apjoms kļūst nekontrolējami liels, izaicinājumi darba vidē kļūst vairāk un biežāk, pieaug arī darbinieku prasības.
Darba devēji visā pasaulē plāno, domā inovatīvas metodes, ievieš tehnoloģiskus rīkus, uzlabo darba vidi, nodrošina darbiniekiem augstu labklājības līmeni darba vidē.
Pēdējos gados ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, darba devēji ievieš Agile modeli organizācijās. Sākotnēji šādu modeli ieviesa tehnoloģiju uzņēmumi, bet nu jau arī citu nozaru uzņēmēji piekopj šādu modeli, ar vēlmi piegādāt pēc klienta vēlmēm orientētu pakalpojumu vai produktu, darot to ātri un kvalitatīvi.
Agile modeli var raksturot kā pieeju, kura ļauj mainīt savus darba un projekta organizācijas paradumus, atbilstoši mūsdienu dinamiskajai videi un klientu prasībām.
Agile modelim raksturīgi, ka nav hierarhiskas struktūras un stingras kārtības. Tam piemīt elastība, ātra reakcija un mainība. Vajadzību palielināt organizatorisko veiklību nosaka arī darbinieku mainīgās vajadzības. Arvien vairāk darbinieku nosaka un gaida lielāku elastību, privātās un darba dzīves līdzsvaru, izaugmes iespējas, apmācības, interesantu un mainīgus darba pienākumus. Nav izslēgts, ka šis modelis uzlabo arī personālvadības darbu, piemēram, tiek noturēti darbinieki, nodrošināta interesanta un dinamiska darba vide, izaugsmes, pieredzes paplašināšanās, ideju ģenerēšanos, koleģiālu un biznesa partneru tīklošanos.
Kāda ir uzņēmēju motivācija ieviest sādu modeli?
Ko uzņēmuma vadība var darīt, lai ideja nepiedzīvotu neveiksmi?
Ar Pilnu rakstu varat iepazīties šeit.
Līderi un personālvadības speciālisti visā pasaulē arvien lielāku uzmanību sāk pievērst darbinieku labsajūtai. Uzņēmumi visdažādākajās nozarēs ir izstrādājuši iniciatīvas, kas uzlabotu darbinieku labsajūtu, palielinātu produktivitāti un darbinieku apmierinātību. Bet kāpēc šīm iniciatīvām bieži neizdodas panākt ilgstošu efektu uz darbinieku dzīvesveidu? Un kā organizācijas var labāk izprast un visaptveroši ietekmēt darbinieku labsajūtu?
Darbiniekus uzņēmuma kultūra ietekmē tiešā veidā. Labas uzņēmuma kultūras pamatā ir darbinieku labsajūtas veicināšana, kas nozīmē palīdzēt savai komandai veidot veselīgākus ieradumus un iedzīvināt šo praksi kopējā uzņēmuma kultūrā.
Kāpēc ir vērts koncentrēties uz darbinieku labsajūtu?
Ikviens darba devējs vēlas samazināt veselības aprūpes izmaksas un izveidot labsajūtas programmu, kas padarītu uzņēmumu par vilinošu darba vietu. Taču labsajūtas iniciatīvas nozīmē vēl daudz ko citu. Tās ir saistītas ar tādas kultūras veidošanu, kas palīdz darbiniekiem īstenot savu potenciālu, atbilstoši konkrētā uzņēmuma prioritātēm un vērtībām.
Iekļaujot labsajūtas iniciatīvas uzņēmuma procesu stratēģijā, tās var ietekmēt visas svarīgākās uzņēmuma kultūras jomas - mērķi, vērtības, inovācijas, vadību u.c. Bez tam, ikviens uzņēmums vēlas, lai tā komandu veidotu laimīgi darbinieki. Centieni radīt un uzturēt veselīgu uzņēmuma kultūru palīdzēs darbiniekiem justies novērtētiem, kā arī mudinās uz veselīgām izvēlēm, kas veicina pozitīvu noskaņu un priecīgu garastāvokli.
Kā iedzīvināt veselīgus ieradumus.
Veiksmīgā labsajūtas stratēģijā ietilpst ne tikai soļu skaitīšana un miega izsekošana. Tie darbinieki, kuri apgalvo, ka jūtas savā darba vietā laimīgi, vienlaikus uzskata, ka viņiem tiek maksāts taisnīgi un ka viņi strādā uzņēmumā, kas, viņuprāt, rūpējas par viņu nākotni. Ieguldot resursus darbiniekos, jūs ļausiet savai komandai noprast, ka vēlaties veidot ilgtermiņa sadarbību.
Darbinieku novērtēšana ir neatņemama sastāvdaļa veselības veicināšanas programmās. Atzinība par veselīgu ieradumu sasniegšanu ir labākais veids, kā likt darbiniekiem justies veiksmīgiem pat vismazāko uzvedības izmaiņu gadījumā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir kas neliels, piemēram, došanās pastaigā, vai kaut kas lielāks (pirmā maratona noskriešana), uzslavas brīžos, kad darbinieki izturas veselīgi, nodrošina, ka darbinieki to darīs atkal. Atzīšana, ja tā tiek veikta jēgpilnā veidā, palīdz nostiprināt darbinieka labsajūtu un veicina darba vietas kultūru, kurā darbinieki vēlas strādāt, iesaistīties un ilgstoši uzturēties.
Dažas idejas veselīgu paradumu iedzīvināšanai:
Uzsveriet komandas darba nozīmi - lai kopējā uzņēmuma kultūrā iedzīvinātu jaunus paradumus, svarīga ir darbošanās visiem kopā. Sociālās inženierijas profesors Agnis Stibe norāda, ka, lai transformētu kādu organizāciju un lai radītu ilgtspējīgas pārmaiņas svarīgi, lai transformācijas procesā aktīvi iesaistītos arī uzņēmuma vadība. [6] Motivējiet iesaistīties veselības iniciatīvās visus uzņēmuma darbiniekus, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.
Mudiniet kustēties - sniedziet darbiniekiem iespēju pārvietoties visas dienas garumā. Ieviesiet pastaigas vai biroja vingrinājumu pauzes. Aiciniet darbiniekus piecelties un personīgi sarunāties citam ar citu, nevis zvanīt vai sūtīt e-pastu. Tas palīdzēs jūsu darbiniekiem veikt vairāk kustību visas dienas garumā.
Piedāvājiet veselīgas izvēles - nodrošiniet svaigus augļus, dārzeņus un veselīgas uzkodas, kā arī būtiski, lai darbiniekiem vienmēr ir pieejams ūdens, kas atrodas ērtā vietā.
Nodrošiniet sociālās iesaistīšanās iespējas – piemēram, komandas izbraukumus, laimīgās stundas vai pusdienas. Sociālā labsajūta ir tikpat nozīmīga veselības spektra sastāvdaļa kā fiziskā labsajūta. Meklējiet iespējas izveidot darbinieku sociālo tīklu.
Nodrošiniet resursus - nosūtiet noderīgus rakstus un avotus, kas aptver dažādus labsajūtas aspektus - finansiālo labsajūtu, stresa noturību, fizisko un garīgo veselību.
Esiet elastīgs - ja vien iespējams, piedāvājiet elastīgas stundas un iespēju strādāt no mājām. Tas veicinās veselīgu darba un dzīves līdzsvaru.
Maziniet stresu - saspringtas situācijas darba vietā ir normāla parādība, bet darbiniekiem, kuri regulāri cieš no pārāk liela stresa, tas var radīt lielu kaitējumu. Izsūtiet anonīmu aptauju, lai noteiktu jūsu darbinieku stresa līmeni. Ja tas šķiet pārāk augsts, mēģiniet atklāt konkrētus stresa izraisītājus un ieviesiet izmaiņas, kas samazinās šos faktorus.
Strādājot pie labsajūtas stratēģijām un iniciatīvām, radiet pārmaiņas, kas būtu iedvesmojošas un kas palīdzēs darba komandai kopīgi veidot jaunus, veselīgus ieradumus. Tādējādi tiks izveidota tāda kultūra, kurā darbinieki katru dienu jūtīsies aprūpēti un darīs savu darbu tik labi, cik ir viņu spēkos, īstenojot savu potenciālu.
Autors: Kitija Katrīna Liepa, SIA "Efectio"
Ar Pilnu rakstu varat iepazīties šeit.
Covid-19 straujā izplatība pasaulē, daudzas nozares piespieda ātri reaģēt uz notiekošo, cenšoties meklēt jaunus rīkus, kā nodrošinātu darbu. Tas atstāja iespaidu arī uz personāla vadības segmentu, jo darba vide visticamāk vairs nekad nebūs kā iepriekš.
Eiropas personāla vadīšanas asociācija izvirzījusi vairākas nākotnes prioritātes:
Arī Latvijā, lielākā daļa uzņēmumu izvirzījusi personāla vadību kā prioritāti, tādējādi uzsverot cilvēka faktoru. Tieši personāla vadība ir tā, kura izvirza cilvēku par galveno un svarīgāko veiksmes faktoru jebkuras uzņēmējdarbības ilgtspējīgā attīstībā.
Šis gads personāla vadībā visā pasaulē ir sācies ar jauniem izaicinājumiem. “Ja vēl pagājušā gadā runājām par attālināto darbu kā vienu no iespējām, kas palīdzēs darbiniekiem labāk plānot savu laiku, tad šobrīd attālinātais darbs ir viena no mūsu dzīves neatņemamām sastāvdaļām,” stāsta Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja, uzsverot, ka “personāla vadītāji savā darbā izmanto inovācijas, kas sniedz jaunas iespējas. Svarīgi, lai visi procesi uzņēmumā tiek vadīti efektīvi, tādēļ nepieciešami ticami dati. Līdz ar to arvien vairāk arī mēs savā darbā izmantojam dažādu aptauju un pētījumu rezultātus.”
Šie krīzes perioda mēneši pierādījuši, ka tieši inovācijas, tehnoloģijas un datos balstīti lēmumi uzņēmumā, sekmē darbinieku sadarbības un iesaistes nodrošināšanu, kolektīva labbūtību un uzņēmuma spēju pielāgoties jaunajiem “normālajiem” apstākļiem, kas vēl sekos.
“Tieši personāla vadības pārstāvji bieži vien kļūst par celmlaužiem ieviešot jaunas metodes, procesus sistēmām un pat kultūrai kopumā. Šajā dienā, kad tiek izcelta un godināta personāla vadības nozare un tās profesionāļi, īpaši svarīgi atzīmēt inovāciju nozīmi personāla vadībā,” atzīst Liesma Rijniece, HR digitālo transformāciju vēstnese datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO.
Piemēram, komandas tīklu analītika ir būtiskā nākotnes personāla vadības kompetence, kas palīdz mainīt un attīstīt biznesu. Lēmumi saistībā ar personālu, nevar tikt pieņemt balstoties tikai uz intuīciju. Uzņēmuma rīcībā ir ļoti daudz un dažādi dati par darbiniekiem (demogrāfiskie, prombūtnes, darba snieguma, atalgojuma, iesaistes, utt), kurus jāprot analizēt un efektīvi izmantot biznesa produktivitātei un attīstībai, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas personāla vadības darba atbalstam.
Krīzes apstākļi ievērojami paātrinājuši ātrumu, kādā uzņēmumi ievieš šobrīd tirgū pieejamās inovācijas, tomēr tas ir iespējams pateicoties tieši personāla vadības nozares profesionāļiem, kas nemitīgi mācās un apgūst pasaules tendences, lai sekmētu uzņēmējdarbības ilgtspējīgu attīstību.
Ar pilnu rakstu var iepazīties šeit!
Informāciju sagatavoja: Liliāna Ozoliņa, Komunikācijas un sabiedrisko attiecību stratēģijas vadītāja
Latvijas un ārvalstu pētījumos (well being, wellfare, happiness at work,) tulko kā labbūtība, labjūtība, labjūte, labizjūta, labklājība, saistot šo jēdzienu ar personību, darba vidi, motivāciju un iesaistīšanos. Tas viss veido cilvēka labizjūtu darbā. Runājot par šo jēdzienu, mēs runājam par darba vides kvalitāti, par to, cik labi cilvēks jūtas savā darbavietā?
Darbinieku labizjūtu darbā raksturo seši elementi – iesaiste, attiecības, jēgpilns darbs, sasniegumi, pozitīvas emocijas un veselība.
Kas tad ir darbinieku iesaiste? Darbinieka potenciāla atvēršana, lai sasniegtu augstu rezultātus. Pastāvīga savstarpējās saites veidošana starp darbinieku un organizāciju. Uzņēmuma procesos iesaistīts darbinieks sasniedz vairāk nekā tiek sagaidīts. Iesaistītam darbiniekam rūp viņa darbs un uzņēmums, kurā viņš strādā. Kā tad noteikt vai darbinieks ir iesaistīts. Jums jātbild uz 11 jautājumiem:
Attiecības darba vietā starp kolēģiem un vadītāju ir ļoti svarīgs elements darbinieku labizjūtas veicināšanai. Attiecībām jābūt cieņpilnām. Protams, ir kolektīvi, kur kolēģi un vadītājs ir kā viena ģimene, kas kopā pavada arī daudz laika ārpus darba, kopā atpūšoties un tādējādi veidojot lielāku uzticamību arī darba vidē.
Mēs visi strādājam, pildām dažādus uzdevumus un mums svarīgi ir saprast, kā mūsu izdarītais iekļaujas uzņēmuma kopējā veikumā, t.i. mums jāsaprot, ka mūsu darbam ir nozīme, jēga. Ja darbinieks nesaprot sava darba jēgu vai viņam to neviens nav izskaidrojis, zūd motivācija un līdz ar to arī rodas neieinteresētība pret darbu.
Mums visiem ir svarīgi sasniegumi gan darbā, gan privātajā dzīvē. Tas sniedz mums pozitīvas emocijas un veicina labu garastāvokli. Šie faktori, protams, arī palielina mūsu labizjūtu.
Padomāsim, kas mums rada vispozitīvākās sajūtas? Vai tās ir kādas spilgtas atmiņas no darbā pavadītiem brīžiem vai no kāda ceļojuma, vai arī tās ir mūsu privātās dzīves atmiņas? Nav svarīgi , kas mums izraisa šādas emocijas, svarīgi ir, lai tas mums uzlabo garastāvokli un ļauj uz visām lietām raudzīties pozitīvi.
Svarīgākā lieta labizjūtas veicināšanā ir veselība. Katram cilvēkam ir svarīgi saprast, kas ir pamatlietas, ko viņš var darīt, lai uzturētu savu veselību. Protams, ir jāievēro pamatlietas – veselīgs uzturs, atpūta, sports.
Izsverot, ko mēs katrs varam darīt, lai veicinātu savu labizjūtu darbā, mēs spēsim dzīvot pozitīvāk, strādāt ar prieku un rūpēties par sevi un līdzcilvēkiem.
Ar Pilnu rakstu var iepazīties šeit!
AUTORS: Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Šobrīd mums visiem tik aktuālā ārkārtas situācija Latvijā ir izaicinājums ikvienam, taču jo īpaši uzņēmumiem, kam darba ikdiena no ofisa jāpārkārto attālinātā režīmā. Lai tas spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem un bizness turpinātu attīstīties, kritiski svarīga nozīme ir digitālajiem risinājumiem un prasmei tos izmantot īstajā vietā.
Tās nozares, kas līdz šim ir domājušas par darbu digitālā vidē un veikušas digitālo transformāciju, piemēram, banku sektors un apdrošināšanas joma, ir šobrīd esošajai situācijai gatavākas.
Diezgan likumsakarīgi, ka pašreiz esošā situācija pavisam noteikti mainīs daudzus uzņēmumus, ieskaitot lielākas izpratnes rašanos par digitalizāciju. Šādas pārmaiņas jau tagad iespējams vērot vairāku uzņēmumu darbībā. S. Bāliņa stāsta, ka tieši tagad notiek ļoti straujš mākoņrisinājumu izmantojuma pieaugums. Viņa prognozē, ka pēc krīzes uzņēmumu vidū valdīs lielāka uzticība gan mākoņtehnoloģijām, gan citiem digitālajiem risinājumiem, kas daļu uzņēmumu būs faktiski izveduši cauri šī brīža izaicinājumiem.
Runājot par informācijas tehnoloģiju nozari, LIKTA prezidente stāsta, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem tajā ir nevis paša uzņēmuma atturība no attālinātiem procesiem, bet gan tas, ka klients pats nav gatavs attālinātai piegādei. Tas attiecas, gan uz ārvalstu klientiem, gan potenciāli arī uz Latvijas klientiem. Viņasprāt, sliktākais krīzes radītais scenārijs varētu būt tas, ka IT nozarei uz pusi samazināsies pasūtījumi. Kopumā varam secināt, ka IT nozare attālinātai darbībai ir gatava, taču to pašu nevarētu teikt par nozares klientiem.
Ar pilnu rakstu var iepazīties BiSMART - biznesa tehnoloģiju platformā
Uzņēmumi visā pasaulē ir ieviesuši attālināto darbu, neatkarīgi no tā, vai esat jaunpienācējs savā organizācijā vai ilgstoši pieredzējis darbinieks. Rakstā atradīsiet padomus, kas būtu jādara, lai saglabātu darba produktivitāti arī “mājas birojā”.
Google, Microsoft, Twitter. Hitachi, Apple, Amazon. Chevron, Salesforce, Spotify. Sākot no Apvienotās Karalistes līdz ASV, Japānas līdz Dienvidkorejai, šie ir visi pasaules mēroga uzņēmumi, kas Covid-19 izplatīšanās rezultātā ir ieviesuši darbu no mājām.
Ir jāsāk pieņemt, ka pāreja uz “mājas biroju” daudziem no mums kļūs par normālu darba izpildes veidu, vismaz uz kādu laiku. Daudziem no mums “darbs no mājām” ir kaut kas jauns un nebijis. Tāpēc šis raksts sniegs nelielu ieskatu, kā sasniegt labākus rezultātus un izvairīties no lieka satraukuma.
Sakārtojiet saziņas veidus
Koronavīruss vai nē, galvenais, strādājot no mājām, ir skaidra komunikācija
ar savu priekšnieku un precīza uzdevumu formulēšana, saprašana. Komunikācijai
ir jābūt skaidrai, saprotamai un ar iespējamu “klātienes efektu”. Ieteicams
saziņai ar darbiniekiem, kolēģiem, vadību, izmantot dažādus rīkus kā piemēram
Skype, Zoom, utt.
Pagājušajā gadā “Buffer” veiktajā pētījumā , kurā tika iekļauti apmēram
2500 attālinātā darba veicēji, tika noskaidrots, ka vientulība ir otrā
lielākā problēma, par kuru ziņots, un to izjutuši 19% respondentu.
Vientulība var likt cilvēkiem justies mazāk motivētiem un mazāk produktīviem. Par
šo potenciālo problēmu arī ir noteikti jādomā, iespējams, komunikācija tikai
e-pastu veidā, nebūs labākais risinājums.
Izturies pret darbu no mājām kā pret reālu darbu
Tikai tāpēc, ka ir iespēja visu dienu pavadīt pidžamās, nenozīmē, ka
patiesībā vajadzētu to darīt. “Piecelieties, ieejiet dušā un saģērbieties.
Ievērojiet reālās darba dienas rutīnu, ”saka Larsons.
Ir svarīgs likt saprast arī ģimenes locekļiem, ka jūs esat “darbā”. “Izveidojiet savās mājās robežas, kuras saprot jūsu ģimenes locekļi:“ Kad durvis ir aizvērtas, izliecieties, ka neesat tur, ”” saka Kristena Šoklija, Džordžijas Universitātes psiholoģijas asociētā profesore.
Izvairieties justies izolēti
Ilgstoša izolācija potenciāli var ietekmēt morāli un produktivitāti. Tieši tāpēc Larsons iesaka komandām mēģināt saglabāt normālas dzīves norisi un draudzību netradicionālā veidā, piemēram, ar virtuālo picu ballītēm vai attālinātajām laimīgajām stundām, kurās cilvēki sazinās un kopīgi pavada laiku.
Svarīgi ir “Uzturēt garu”
Bez šaubām šis ir saspringts laiks. Negatīvi virsraksti, satraukums par
slimajiem vai vecāka gadagājuma mīļajiem cilvēkiem un cīņa ar vēlmi izpirkt
tualetes papīru, un tas viss var likt paskatīties uz saziņu ar darbu kolēģiem
kā maznozīmīgu. Bet, jo vairāk pūļu veltīsiet saziņai ar kolēģiem, jo lielākas
iespējas būs izvairīties no izolācijas sajūtas, kas var izraisīt depresiju.
Ja esat vadītājs, Jums ir pienākums nodrošināt skaidru saziņu, un ir
svarīgi arī saglabāt morāli. “Mūsdienās ir viegli atrasties stresa situācijā,”
saka Larsons. “Ja esat vadītājs, atzīstat, ka pastāv stress un grūtības. Jūsu
kā vadītāja uzdevums ir būt visas komandas “karsējmeiteņu komandai”.
Tas ir īpaši svarīgi, ja cilvēki strādā no mājām ilgāk nekā pāris nedēļas.
“Izveidojiet kaut kādu normu,” saka Larsons. “Uzturiet cilvēku garu.”
Ar pilnu rakstu varat iepazīties: B. Lufkin., (2020) https://www.bbc.com/worklife/article/20200312-coronavirus-covid-19-update-work-from-home-in-a-pandemic
„Šajās dienās, kad valstī ir izsludināta ārkārtas situācija COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un daudziem no mums ir ilgstoši jāuzturas mājās, aicinu veltīt šo laiku arī savai pašizaugsmei, jaunu zināšanu ieguvei un jau esošo zināšanu pilnveidei. NVA visiem interesentiem piedāvā iespēju attālināti mācīties finanšu pratību un iegūt darba meklēšanā noderīgas zināšanas. Mācīties tiešsaistē var jebkurš cilvēks jebkurā vietā, ja vien ir interneta pieslēgums. Šobrīd ikvienam no mums ir īpaši svarīgi būt zinošam gan finanšu pratībā, lai ārkārtas situācijā spētu lietderīgi plānot savu un savas ģimenes budžetu, gan darba meklēšanā, jo daudziem, iespējams, drīzumā būs jāmeklē jauns darbs,” uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
E-apmācības moduļi „Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”, “Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju” un „Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai” ir izstrādāti NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” ietvaros un, autorizējoties ar portāla Latvija.lv starpniecību, ir pieejami NVA tīmekļvietnē (http://e-apmaciba.nva.gov.lv) ne tikai NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet ikvienam, kurš vēlas pārbaudīt vai pilnveidot savas zināšanas finanšu pratībā vai darba meklēšanā.
Avots: www.nva.gov.lv
Avots: https://businessnetwork.lv
1.Transversāli kolektīvi un mārketinga stratēģijas talantu piesaistei
Darbinieku vajadzības atrodas pārmaiņu priekšā. Viņi tieksies veidot transversālas komandas, lai uzlabotu rezultātus, un izmantotu tādas metodes kā attālināto vai viedo darbu. 60% darbinieku, kas strādā attālināti, būtu mazāk apmierināti ar savu darbu, ja viņiem būtu jāiet uz biroju. Tiks plašāk izmantoti darba modeļi, kuru pamatā ir mērķu sasniegšana, pieļaujot elastīgu darbalaiku. Aizvien vairāk tiek novērtēta talantu piesaistes atlases koncepcija. Personālvadības un mārketinga nodaļām ir jāapvieno spēki, lai piesaistītu vislabākos talantus.
Avots: http://smarthr.lv/
Avots: www.db.lv
Avots: www.delfi.lv
Avots: apollo.lv
Konferencē tiks runāts par HR nākotni un jaunākajām tendencēm, kas izmainīs HR pasauli, uzņēmējdarbības sabiedrību un sociālos labumus, Agile HR, interaktīvas prezentācijas un diskusijas par darba brendingu, talantu piesaisti un pilnveidi, HR izaicinājumiem digitālajā laikmetā, motivētu līderību un piesaistītajiem darbiniekiem, ieskats HR, raugoties no jaunākajiem atklājumiem psiholoģijā, neirozinātnē un uzvedības ekonomikā. Ienirstiet organizāciju mainīgajā pasaulē un izpētiet idejas par darba nākotni
Pieteikšanās
jaunam darbam vienmēr saistīta ar ne vienu vien noraidījumu, neveiksmi,
vilšanos un, iespējams, pat ar īslaicīgu bezdarbu. Ja jums atsaka vienu amatu
pēc otra, var iestāties izmisums, un visticamāk vēlēsieties kaut ko mainīt
savas autobiogrāfijas aprakstā, lai tas izceltos citu CV vidū, kuri tiek
saņemti Personāla daļā. Pirms kļūstat pārlieku radošs, atcerieties, ka jums
jāievēro daži CV sastādīšanas etiķetes noteikumi. Izlasiet 25 lietas, ko nekad
nevajadzētu rakstīt profesionālajā CV.
Rakstot CV, labāk neminēt pārāk personīgu informāciju, proti, ģimenes stāvokli, fiziskās īpašības, personas kodu un citu strīdīgu informāciju. Palūdziet kādam uzticamam cilvēkam izlabot gramatiskās un pārrakstīšanās kļūdas un pareizi noformēt dokumentu, lai personāla daļa varētu koncentrēties uz jūsu prasmēm un pieredzi, nevis pievērst uzmanību jūsu paviršībai.
Veiksmīgi
uzņēmēji un savu nozaru līderi no citiem atšķiras ar to, ka zina, kā sasniegt
savus mērķus, iztērējot tam mazāk laika
nekā pārējie, raksta interneta vietne Openforum.com. Tā atgādina par pazīstamā
publicista Braiena Treisija izteikumu: “Cilvēka darba ražīgums nosaka atšķirību
starp tiem, kuri sevis izvēlētajā jomā kaut ko sasniedz, un tiem, kuri to
nespēj.” Openforum raksta, ka veiksmīgi cilvēki izmanto dažādus paņēmienus, lai
organizētu savu dabu, un piedāvā dažus padomus.
1. Sekojiet konkrētam izvirzītam mērķim.
Openforum.com norāda, ka daudzus veiksmīgus uzņēmējus vieno tas, ka viņi spēj
koncentrēties tam uzdevumam, kas ir pats svarīgākais. “Izvēlies kādu lietu un
dari to (un tikai to) labāk, nekā jebkurš cits to spētu,” – šādu padomu dod
kompānijas Fab.com izpilddirektors Džeisons Goldbergs. Veiksmīgi uzņēmēji spēs
noteikt biznesa galvenās prioritātes, lielāko uzmanību veltot tieši tām.
2. Izskaudiet lietas, kas novērš jūsu
uzmanību. “Es koncentrējos uz koncentrēšanos,” savulaik sacījusi leģendārā
tenisiste Martina Navratilova. Koncentrēšanās spējas ir noderīgas ne tikai
tenisa kortā, bet arī uzņēmējdarbībā. Mūsdienās uzmanība nereti tiek novērsta
virtuālajā vidē – strādājot ar datoru, cilvēks pēkšņi jau sācis sērfot pa
internetu vai iegrimis kādā sociālajā tīklā. Ir dažādas programmas, kas gan
palīdz konstatēt laika patēriņu, strādājot pie datora, gan uz laiku bloķē
sociālos medijus.
3. Ierobežojiet sapulcēs pavadīto laiku.
Kaut gan sapulces ir noderīgas, prakse liecina, ka svarīgākie jautājumi parasti
tiek atrisināti to pirmajā pusē, bet sapulču beigu daļa nereti izvēršas
neauglīgā pļāpāšanā. Kompānijas Renault izpilddirektors Karloss Gosns ir
noteicis stingrus ierobežojumus sapulču garumam – piemēram, sapulce, kurā tiek
apspriests viens jautājums, ir ne garāka par pusotru stundu. Puse šī laika tiek
veltīta prezentācijai, bet puse – diskusijām. Savukārt Career Education Corp.
vadītājs Gerijs Makkullo allaž interesējas, cik daudz laika darbiniekiem būs
nepieciešams, lai izklāstītu savu viedokli, bet pēc tam piešķir viņiem pusi šā
laika. “Šādi rīkojoties, es dienas gaitā spēju padarīt daudz vairāk, mani
kontakti ar darbiniekiem kļūst efektīvāki,” skaidro uzņēmējs.
4. Ik dienas nosakiet prioritātes. Veiksmīgiem uzņēmējiem ne tikai ir
sastādīts ikdienas darba plāns, bet arī noteikts, kurš uzdevums ir prioritārs.
Kompānijas The Energy Project izpilddirektors Tonijs Švarcs uzskata, ka pie
svarīgākā jautājuma risināšanas jāķeras darba dienas sākumā. “Tad būs daudzmaz
droši, ka jūs paveiksiet vismaz šo vienu, pašu svarīgāko dienas darbu,” viņš
norāda.
5. Izmantojiet rīta stundas.
Daudziem cilvēkiem celšanās agri no rīta sagādā lielas neērtības, taču
veiksmīgi uzņēmēji un menedžeri savu darba dienu nereti sāk pat pirms sešiem no
rīta – kā piemērus var minēt GE izpilddirektoru Džefu Immeltu un PepsiCo
izpilddirektori Indru Nooji, raksta Openforum.com. Karjeras lietu speciāliste
Lora Vanderkama uzsver, ka agros rītos cilvēks ir enerģijas pārpilns, turklāt
ir mazāka iespēja, ka šajā laikā kāds novērsīs viņa uzmanību, atraus no darba,
tādēļ darbs rīta stundās parasti ir ļoti produktīvs.
6. Jautājumus, kas neprasa ātru
reakciju, risiniet kompleksi. Restorānu īpašnieks Denijs Meijers darba
dienas laikā neļauj sevi traucēt nieku dēļ. Viņa asistente dienas gaitā uzkrāj
tos darbinieku jautājumus, kuru risināšana neprasa nekavējošo reakciju, sagrupē
tos pa tēmām un tikai pēcpusdienā iesniedz bosam attiecīgu sarakstu. Tiesa,
šādam modelim ir ļoti svarīgi, lai asistents būtu pietiekami profesionāls un
spētu pareizi noteikt, kuru jautājumu risināšanu nav iespējams atlikt.
7. Uzticiet citiem savas ikdienas rūpes.
Slavenā frāze par laiku, kas ir nauda, uzņēmējdarbības gadījumā nav nekāds
pārspīlējums. Veiksmīgi uzņēmēji rūpīgi seko līdzi tam, kā viņi tērē savu laiku
un enerģiju, viņi to neiznieko uzdevumiem, kurus tikpat labi spēj paveikt kāds
cits, raksta Openforum.com. Uzņēmējam nepieciešams sarēķināt, cik daudz laika
viņš patērē tam vai citam uzdevumam, un aplēst, vai lētāk nebūs to uzticēt
kādam citam, bet laiku, kas pēkšņi atbrīvojies, veltīt svarīgāku jautājumu
risināšanai.
8. Nešķiediet pārāk daudz laika
elektroniskajai sarakstei. Ikviens uzņēmējs zina, cik daudz laika prasa pat
e-pasta izskatīšana, nemaz nerunājot par atbildes vēstuļu rakstīšanu.
Kompānijas Birchbox dibinātājas Katja Bjūčempa un Heilija Barna savā uzņēmumā
ieviesušas sistēmu – darbinieki pievieno speciālu zīmi tām e-pasta vēstulēm, uz
kurām viņi gaida atbildi. Uzņēmējas stāsta, ka tas palīdz noteikt prioritātes,
izskatot elektronisko saraksti. Savukārt dizaineris Maiks Deividsons
ierobežojumus noteicis pats sev – neviena viņa rakstītā e-pasta vēstule nemēdz
būt garāka par pieciem teikumiem.
9. Atzīmējiet visas savas radošās
idejas. Pasaulslavenais ķīmiķis Linuss Paulings reiz esot sacījis:
“Svarīgākais priekšnosacījums, lai tev rastos kāda laba ideja, ir tas, ka tev
ir daudz ideju.” Uzņēmējiem ir jāvelta laiks savu ideju atzīmēšanai un
pārskatīšanai.
10. Izmantojiet tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Openforum.com norāda, ka ir izstrādāts daudz datorprogrammu un aplikāciju, kas
ļauj uzņēmējiem strādāt efektīvāk un palielināt savu darba ražīgumu. Darbā ir
jācenšas izmantot tādus noderīgus instrumentus kā Dropbox, kas ļauj saglabāt
dokumentus tiešsaistē, Any Meeting, kas palīdz vebināru (tiešsaistes semināru)
organizēšanā, Basecamp, kas ļauj vadīt projektu, vai Trello, kas dod iespēju
sekot līdzi, vai projekta virzība uz priekšu notiek saskaņā ar apstiprinātajiem
termiņiem.