GADA NOTIKUMS PERSONĀLA VADĪBAS PROFESIONĀĻIEM

10. sep. 2019

30. septembrī un 1..oktobrī Radisson Blu Latvija hotelī notiks tradicionālā Personāla Vadības konference.

Konferencē tiks runāts par HR nākotni un jaunākajām tendencēm, kas izmainīs HR pasauli, uzņēmējdarbības sabiedrību un sociālos labumus, Agile HR, interaktīvas prezentācijas un diskusijas par darba brendingu, talantu piesaisti un pilnveidi, HR izaicinājumiem digitālajā laikmetā, motivētu līderību un piesaistītajiem darbiniekiem, ieskats HR, raugoties no jaunākajiem atklājumiem psiholoģijā, neirozinātnē un uzvedības ekonomikā. Ienirstiet organizāciju mainīgajā pasaulē un izpētiet idejas par darba nākotni

KO NEKAD NEMINĒT CV

9. aug. 2019

Pieteikšanās jaunam darbam vienmēr saistīta ar ne vienu vien noraidījumu, neveiksmi, vilšanos un, iespējams, pat ar īslaicīgu bezdarbu. Ja jums atsaka vienu amatu pēc otra, var iestāties izmisums, un visticamāk vēlēsieties kaut ko mainīt savas autobiogrāfijas aprakstā, lai tas izceltos citu CV vidū, kuri tiek saņemti Personāla daļā. Pirms kļūstat pārlieku radošs, atcerieties, ka jums jāievēro daži CV sastādīšanas etiķetes noteikumi. Izlasiet 25 lietas, ko nekad nevajadzētu rakstīt profesionālajā CV.

Kas jums nepatika savā iepriekšējā darbā. Nav pareizi sākt CV ar sūdzēšanos. Intervijas laikā darbā pieņemšanas vadītājs visticamāk jums jautās, kāpēc aizgājāt no iepriekšējā darba, taču šajā brīdī būtu labāk runāt pozitīvi. Pastāstiet, ka vēlējāties strādāt uzņēmumā, kas piedāvātu lielāku mobilitāti uzņēmuma iekšienē, vai arī to, ka jūsu labākās prasmes un iemaņas iepriekšējā darbā netika pietiekami izmantotas.
Kas jums nepatika savā iepriekšējā priekšniekā vai kolēģos. Arī tad, ja jūsu iepriekšējais priekšnieks patiešām uzvedās kā tirāns, vai arī tad, ja neviens birojā nespēja izturēt to kretīnu blakus ūdens dzesētājam, sūdzēšanās par pagātni neko labu par jums neliecina. Parādot, ka varat sastrādāties ar jebkuru cilvēku, jums būs lielākas izredzes karjeras veidošanā.
Neatbilstoša darba pieredze. Darba pieredze, kas neatbilst amatam, uz kuru piesakāties, rada vienīgi jucekli jūsu CV un kaitina Personāla daļas darbiniekus. Vai patiešām mauriņa pļaušanas līgumdarbs vai kontroliera darbs pārtikas veikalā vidusskolas laikā ir devis pieredzi, lai strādātu par sabiedrisko attiecību speciālistu? Ir citi veidi, kā pierādīt jūsu cilvēciskās īpašības, tāpēc aprakstiet tikai būtiskos amatus un darbu mācību laikā.
Seksuālā orientācija. Jūsu seksuālajai orientācijai nav nekāda sakara ar to, cik labi spējat veikt savu darbu. Neiekļaujiet to savā CV, jo darbinieku atlases procesā vēl joprojām pastāv diskriminācija, un šādas informācijas iekļaušana var novest pie tā, ka jūsu CV neviens pat neapskatīsies.
Reliģiskā piederība. Diskusijas par reliģiju darba vietā ir vēl viens tabu. Reliģiskās piederības norādīšana CV ir pārāk strīdīgs jautājums un nav saistīts ar darbu. Tāpēc, ja vien nepiesakāties darbam kādā reliģiskā organizācijā, neiekļaujiet šādu informāciju.
Visu kopš 16 gadu vecuma veikto darbu norādīšana. Ja pēdējos pāris gadus esat strādājis, jūs droši varat nenorādīt “auklīšu” darbus, ko veicāt vidusskolas laikā. Darba devējus interesē atbilstoša, pēdējos gados iegūta darba pieredze, kas palīdzētu jums, strādājot amatā, uz kuru piesakāties.
Vecums. Patīk jums tas vai nē, bet daži personāla vadītāji tomēr diskriminē darba ņēmējus viņu vecuma dēļ. Faktiski šāda diskriminācija ir pretlikumīga, bet, ja jūs liekaties pārāk jauns vai vecs darba pienākumu izpildei, iespējams, jūs pat neuzaicinās uz interviju, neskatoties uz visu pārējo CV sniegto informāciju.
Politiskā piederība. Neviens nevar garantēt to, ka jūsu nākamais darba devējs atzīs jūsu politiskās intereses. Ja vien neesat topošais politikas kritiķis, tas, ka atbalstāt konservatīvos vai liberāļus, ir vienīgi jūs pašu darīšana.
Meli par darba pieredzi. Ja neesat strādājis vadošā amatā vairāk kā piecus gadus, tas tiks atklāts ar vienu vienīgu telefona zvanu jūsu iepriekšējam darba devējam, un jūs nekavējoties tiksiet izslēgts no turpmākā atlases procesa. Ja jūtaties neērti par prasmju trūkumu, koncentrējieties uz savām labākajām īpašībām un parādiet, kā tās palīdzēs jums kļūt par lielisku vadītāju.
Meli par iegūto izglītību. Personāla vadītājs var neatklāt melus par vidusskolu, kurā esat mācījies, bet kāds noteikti atklās to, ja melosiet par augstāko izglītību. Vairums uzņēmumu pārbauda pretendenta patieso izglītību, un, pat ja tiksiet pieņemts darbā, pavisam drīz atklāsies jūsu prasmju trūkums.
Gramatiskās kļūdas. CV nav pieļaujamas gramatiskās kļūdas. Tās liecina par to, ka esat slinks, neizglītots un ka jūsu interese par darbu nav tik liela, lai pievērstu uzmanību sīkumiem. Pat ja domājat, ka jums ir izcilas zināšanas gramatikā, drošības labad ļaujiet kādam citam pārlasīt jūsu autobiogrāfiju.
Hobiji. Lai arī reizēm darba devēji novērtē to, ka pretendenti ir sabiedriski aktīvi vai ir ieguvuši ar profesionālo darbību nesaistītus apbalvojumus, tomēr viņus neinteresē tas, ka jums patīk adīt kopā ar vecmāmiņu vai ka esat uzvarējis koledžas alus dzeršanas sacensībās. Labāk neminiet lietas, par kurām šaubāties.
Personas kods. Piesardzības nolūkos nenorādiet CV savu personas kodu. Iespējams, ka jūsu CV ceļos no viena Personāla daļas darbinieka pie cita, kur jebkurš to varēs izlasīt.
Fotogrāfija. Saskaņā ar likumu personāla darbinieki nedrīkst pieņemt lēmumu par to, vai aicināt pretendentu uz interviju, vadoties pēc viņa fotogrāfijas. Iespējams, ka daudzi uzņēmumi pat neizskatīs jūsu CV, ja tam būs pievienota fotogrāfija, lai ievērotu vienlīdzības principu. Tomēr atcerieties, ka, piesakoties darbam ārzemēs, darba devēji var prasīt pievienot CV arī fotogrāfiju.
Fiziskās īpašības. Tieši tāpat kā labāk nepievienot fotogrāfiju savam CV, tā arī ieteicams neminēt fiziskās īpašības, piemēram, augumu, svaru vai matu krāsu. Raksturojot sevi kā “karstasinīgu blondīni”, jūs varat sagādāt sev problēmas. Savukārt darba meklētāji ar lieko svaru reizēm tiek nepamatoti diskriminēti.
Veselības stāvoklis. Darba devējam nav likumīgu tiesību interesēties par jūsu veselības stāvokli. Vienīgais, ko darba devējs var jautāt par jūsu veselību, ir tas, kas saistās ar darbu. Ja jūs un jūsu ārsts atzīst, ka jūsu veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pilnvērtīgi pildītu darba pienākumus, tad nevienam citam nav jāzina par jūsu veselības stāvokli.
Informācija par ģimenes locekļiem. CV nav jāmin tas, vai esat precējies un vai jums ir bērni. Daži vadītāji automātiski pieņem, ka, ja jums ir mazi bērni, tad nevarēsiet strādāt ārpus darba laika. Taču to varat izlemt tikai jūs.
Garlaicīgu vārdu izvēle. Tā vietā, lai rakstītu, ka esat „centīgs, interesants cilvēks”, izvēlēties radošākus izteiksmes līdzekļus, lai atšķirtos no citiem pretendentiem. Piemērotākie parasti ir vārdi, kas izsaka darbību. Izmantojiet sinonīmu vārdnīcu, ja nespējat izdomāt citus vārdus.
Negatīvas domas, vārdi vai idejas. Pat ja jums ir grūti noticēt savām spējām, CV nav īstā vieta, kur norādīt savas vājās puses. Ja apzināties, ka neesat dzimis līderis, rakstiet, ka labi strādājat grupā vai labprāt izpildāt norādījumus. Ja uzsvērsit pozitīvās lietas, personāla vadītājam būs vieglāk tās pamanīt.
Vispārīgi apgalvojumi. Daži uzņēmumi lūdz pretendentiem norādīt vēlamo algu. Minot sešciparu algu „un ne santīma mazāk”, jūs atstājat iespaidu, ka esat stūrgalvīgs un ka ar jums ir grūti sastrādāties. Nekad nevar zināt, kā saruna var izvērsties personīgās intervijas laikā, tāpēc nogaidiet un centieties neizteikt vispārīgus apgalvojumus.
Sodāmība. Lai arī labāk būt godīgam, nav ieteicams CV pieminēt sodāmību, lai cik nenozīmīga jums tā liktos. Ja Personāla daļas praksē pieņemts noskaidrot informāciju par sodāmību, tad tas tiks pajautāts intervijas laikā.
Aizspriedumi. Ja jums ir aizspriedumi pret kādām sabiedrības grupām vai indivīdiem, labāk paturiet tos pie sevis (vai rūpīgi apdomājiet tos). Jūs nedabūsiet darbu, ja uzsvērsit, ka nespējat sastrādāties ar citiem. Uzņēmumu vadītāji vēlas redzēt tādus darbiniekus, kuri spēj integrēties darba vietā un civilizētā veidā saprasties ar saviem kolēģiem.
Haotisks noformējums. Mūsdienās, kad ir pieejamas modernas un viegli lietojamas dokumentu noformēšanas sistēmas un datorprogrammas, CV nedrīkst būt haotiskas atkāpes, teksts ar nevienmērīgām atstarpēm vai citām noformēšanas kļūdām. Ja nepavisam neprotat strādāt ar datoru, lūdziet palīdzību draugam.
Zema vidējā atzīme. Ja vien neesat tikko beidzis mācību iestādi un nemeklējat pirmo nopietno darbu, nenorādiet CV savu sekmju vidējo atzīmi. Laba darba pieredze atstās daudz lielāku iespaidu uz personāla daļu nekā vidējā atzīme, kas liecinās, ka pirms astoņiem gadiem esat bijis teicamnieks psiholoģijā. Tas ir īpaši svarīgi, ja skolā jums bijusi zema vidējā atzīme.
Sarkasms. Lietišķajā sarakstē sarkasms nav visai pieņemams, un, pat ja personāla vadītājs to sapratīs, visticamāk viņam tas nepatiks. CV un intervijas nav piemērotas, lai izteiktu savu netradicionālo ironiju, jo nekad nevar zināt, kā to uztvers.

Rakstot CV, labāk neminēt pārāk personīgu informāciju, proti, ģimenes stāvokli, fiziskās īpašības, personas kodu un citu strīdīgu informāciju. Palūdziet kādam uzticamam cilvēkam izlabot gramatiskās un pārrakstīšanās kļūdas un pareizi noformēt dokumentu, lai personāla daļa varētu koncentrēties uz jūsu prasmēm un pieredzi, nevis pievērst uzmanību jūsu paviršībai.

Kā pareizi organizēt savu darba dienu?

7. aug. 2019

Veiksmīgi uzņēmēji un savu nozaru līderi no citiem atšķiras ar to, ka zina, kā sasniegt savus mērķus, iztērējot tam mazāk laika nekā pārējie, raksta interneta vietne Openforum.com. Tā atgādina par pazīstamā publicista Braiena Treisija izteikumu: “Cilvēka darba ražīgums nosaka atšķirību starp tiem, kuri sevis izvēlētajā jomā kaut ko sasniedz, un tiem, kuri to nespēj.” Openforum raksta, ka veiksmīgi cilvēki izmanto dažādus paņēmienus, lai organizētu savu dabu, un piedāvā dažus padomus.

1. Sekojiet konkrētam izvirzītam mērķim. Openforum.com norāda, ka daudzus veiksmīgus uzņēmējus vieno tas, ka viņi spēj koncentrēties tam uzdevumam, kas ir pats svarīgākais. “Izvēlies kādu lietu un dari to (un tikai to) labāk, nekā jebkurš cits to spētu,” – šādu padomu dod kompānijas Fab.com izpilddirektors Džeisons Goldbergs. Veiksmīgi uzņēmēji spēs noteikt biznesa galvenās prioritātes, lielāko uzmanību veltot tieši tām.

2. Izskaudiet lietas, kas novērš jūsu uzmanību. “Es koncentrējos uz koncentrēšanos,” savulaik sacījusi leģendārā tenisiste Martina Navratilova. Koncentrēšanās spējas ir noderīgas ne tikai tenisa kortā, bet arī uzņēmējdarbībā. Mūsdienās uzmanība nereti tiek novērsta virtuālajā vidē – strādājot ar datoru, cilvēks pēkšņi jau sācis sērfot pa internetu vai iegrimis kādā sociālajā tīklā. Ir dažādas programmas, kas gan palīdz konstatēt laika patēriņu, strādājot pie datora, gan uz laiku bloķē sociālos medijus.

3. Ierobežojiet sapulcēs pavadīto laiku. Kaut gan sapulces ir noderīgas, prakse liecina, ka svarīgākie jautājumi parasti tiek atrisināti to pirmajā pusē, bet sapulču beigu daļa nereti izvēršas neauglīgā pļāpāšanā. Kompānijas Renault izpilddirektors Karloss Gosns ir noteicis stingrus ierobežojumus sapulču garumam – piemēram, sapulce, kurā tiek apspriests viens jautājums, ir ne garāka par pusotru stundu. Puse šī laika tiek veltīta prezentācijai, bet puse – diskusijām. Savukārt Career Education Corp. vadītājs Gerijs Makkullo allaž interesējas, cik daudz laika darbiniekiem būs nepieciešams, lai izklāstītu savu viedokli, bet pēc tam piešķir viņiem pusi šā laika. “Šādi rīkojoties, es dienas gaitā spēju padarīt daudz vairāk, mani kontakti ar darbiniekiem kļūst efektīvāki,” skaidro uzņēmējs.

4. Ik dienas nosakiet prioritātes. Veiksmīgiem uzņēmējiem ne tikai ir sastādīts ikdienas darba plāns, bet arī noteikts, kurš uzdevums ir prioritārs. Kompānijas The Energy Project izpilddirektors Tonijs Švarcs uzskata, ka pie svarīgākā jautājuma risināšanas jāķeras darba dienas sākumā. “Tad būs daudzmaz droši, ka jūs paveiksiet vismaz šo vienu, pašu svarīgāko dienas darbu,” viņš norāda.

5. Izmantojiet rīta stundas. Daudziem cilvēkiem celšanās agri no rīta sagādā lielas neērtības, taču veiksmīgi uzņēmēji un menedžeri savu darba dienu nereti sāk pat pirms sešiem no rīta – kā piemērus var minēt GE izpilddirektoru Džefu Immeltu un PepsiCo izpilddirektori Indru Nooji, raksta Openforum.com. Karjeras lietu speciāliste Lora Vanderkama uzsver, ka agros rītos cilvēks ir enerģijas pārpilns, turklāt ir mazāka iespēja, ka šajā laikā kāds novērsīs viņa uzmanību, atraus no darba, tādēļ darbs rīta stundās parasti ir ļoti produktīvs.

6. Jautājumus, kas neprasa ātru reakciju, risiniet kompleksi. Restorānu īpašnieks Denijs Meijers darba dienas laikā neļauj sevi traucēt nieku dēļ. Viņa asistente dienas gaitā uzkrāj tos darbinieku jautājumus, kuru risināšana neprasa nekavējošo reakciju, sagrupē tos pa tēmām un tikai pēcpusdienā iesniedz bosam attiecīgu sarakstu. Tiesa, šādam modelim ir ļoti svarīgi, lai asistents būtu pietiekami profesionāls un spētu pareizi noteikt, kuru jautājumu risināšanu nav iespējams atlikt.

7. Uzticiet citiem savas ikdienas rūpes. Slavenā frāze par laiku, kas ir nauda, uzņēmējdarbības gadījumā nav nekāds pārspīlējums. Veiksmīgi uzņēmēji rūpīgi seko līdzi tam, kā viņi tērē savu laiku un enerģiju, viņi to neiznieko uzdevumiem, kurus tikpat labi spēj paveikt kāds cits, raksta Openforum.com. Uzņēmējam nepieciešams sarēķināt, cik daudz laika viņš patērē tam vai citam uzdevumam, un aplēst, vai lētāk nebūs to uzticēt kādam citam, bet laiku, kas pēkšņi atbrīvojies, veltīt svarīgāku jautājumu risināšanai.

8. Nešķiediet pārāk daudz laika elektroniskajai sarakstei. Ikviens uzņēmējs zina, cik daudz laika prasa pat e-pasta izskatīšana, nemaz nerunājot par atbildes vēstuļu rakstīšanu. Kompānijas Birchbox dibinātājas Katja Bjūčempa un Heilija Barna savā uzņēmumā ieviesušas sistēmu – darbinieki pievieno speciālu zīmi tām e-pasta vēstulēm, uz kurām viņi gaida atbildi. Uzņēmējas stāsta, ka tas palīdz noteikt prioritātes, izskatot elektronisko saraksti. Savukārt dizaineris Maiks Deividsons ierobežojumus noteicis pats sev – neviena viņa rakstītā e-pasta vēstule nemēdz būt garāka par pieciem teikumiem.

9. Atzīmējiet visas savas radošās idejas. Pasaulslavenais ķīmiķis Linuss Paulings reiz esot sacījis: “Svarīgākais priekšnosacījums, lai tev rastos kāda laba ideja, ir tas, ka tev ir daudz ideju.” Uzņēmējiem ir jāvelta laiks savu ideju atzīmēšanai un pārskatīšanai.

10. Izmantojiet tehnoloģiju sniegtās iespējas. Openforum.com norāda, ka ir izstrādāts daudz datorprogrammu un aplikāciju, kas ļauj uzņēmējiem strādāt efektīvāk un palielināt savu darba ražīgumu. Darbā ir jācenšas izmantot tādus noderīgus instrumentus kā Dropbox, kas ļauj saglabāt dokumentus tiešsaistē, Any Meeting, kas palīdz vebināru (tiešsaistes semināru) organizēšanā, Basecamp, kas ļauj vadīt projektu, vai Trello, kas dod iespēju sekot līdzi, vai projekta virzība uz priekšu notiek saskaņā ar apstiprinātajiem termiņiem.

Paradokss Latvijas darba tirgū: trūkst vienkāršo strādnieku, bet augsta līmeņa vadītāji - bez darba

31. jūl. 2019

Prognozes liecina – vidējā alga Latvijā turpinās pieaugt arī šogad. Tieši algas jautājums ir būtiskākais, ja jārunā par sadarbību ar jaunu darba devēju. Kā algas lielums ietekmē situāciju darba tirgū un kādas tajā ir būtiskākās problēmas, portālam TVNET skaidroja biznesa jomas un personāla vadības speciālisti.

Runājot par to, vai ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atsakās strādāt, ja darba devējs viņam nemaksās konkrētu summu, piemēram, 1000 eiro, aptaujātie speciālisti norāda, ka par konkrētiem gadījumiem runāt nevar, taču tāpat ir zināmas kopsakarības, kas jāņem vērā.

Organizāciju vadības risinājumu un B2B kontaktu sadarbības platformas “Biznesam.lv” vadītājs Dainis Locāns uzsver, ka parasti darba devējs ar darba ņēmēju vienojas par kādu konkrētu summu, kāds būs atalgojums.

“Dažkārt ir vienošanās par “cieto summu”, bet citreiz tiek piedāvāti arī kādi bonusi, ko darbinieks var saņemt, sasniedzot konkrētus darba rezultātus. Iepriekš nevienojoties par atlīdzību, diez vai ir kāds, kurš vēlas vispār sākt darbu.

Vienīgais izņēmums varētu būt studenti, kas vēlas gūt darba pieredzi kādās nozarēs vai uzņēmumos. Tāpat parasti arī uzņēmēji novēro un izvērtē, vai jaunā darbinieka ieguldījums un darbs ir labi vērtējams,” sacīja Locāns.

Tikmēr Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) valdes priekšsēdētāja Eva Selga portālam TVNET iezīmēja vienu interesantu problēmsituāciju, kas pašlaik ir izveidojusies Latvijas darba tirgū.

Tie ir augsta līmeņa vadītāji, un līdz ar to ir izveidojusies šāda profila speciālistu pārprodukcija,” stāstīja Selga.

Lai atrisinātu šo problēmu, Selga sacīja, ka būtu vēlams pieņemt lēmumus valstiskā līmenī, jāpiesaista investīcijas, jo pašlaik Latvijai “ir daudz smadzeņu, bet nav, kurš varētu īstenot konkrētas darbības. Piesaistīt ekspertus, strādniekus un speciālistus, kā arī investīcijas, dodot labumu valsts ekonomikai, – tās būtu personāla vadītāju ekspektācijas.”

Jautāta, kādās specialitātēs ir vērojama lielākā speciālistu pārprodukcija un trūkums, LPVA valdes priekšsēdētāja norāda, ka ir izveidojusies pārprodukcija uzņēmējdarbības vadībā, jurisprudences un sabiedrisko attiecību speciālistu vidū. Taču Latvijā ir visai jūtams IT speciālistu, inženierzinātņu un ārstu trūkums.

“Runājot par pieredzes bagātiem cilvēkiem, kuriem ir ne tikai laba izglītība, bet arī zināma darba pieredze, var redzēt, ka darbu meklē arī tādi, kuri ir bijuši bankās valdes vai padomes locekļi – strādājuši labā līmenī. Šiem cilvēkiem ir ļoti laba izglītība, kas gūta pat ASV, tomēr pašlaik nevar atrast veidu, kā šos resursus pielietot. Tā ir problēma. Par to ir runāts arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Labklājības ministriju, jo šie cilvēki brauks prom no Latvijas. Ja mums pašlaik pietrūkst strādnieku un vēl aizbrauc prom smadzenes, tad mums būs “kārtīgas ziepes”," sacīja Selga.

LPVA valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka darba tirgū valda maldīgs stereotips par “lēto darbaspēku” no citām valstīm, jo darbaspēks jebkurā gadījumā nav lēts.

“Jāatceras, ka lēta darbaspēka nav. Ja ceram, ka varēsim tikt pie darbiniekiem no Ukrainas vai Baltkrievijas, kas nereti tiek uzskatīti par “lēto darba spēku”, - tas patiesībā nav lēts. Viņi tomēr uz šejieni brauc, lai nopelnītu, tāpēc viņi par mazu naudu šeit vairs nestrādā,” stāsta Selga.

Viņa gan piebilst, ka šādus speciālistus gan ir vieglāk piesaistīt nekā, piemēram, no Lielbritānijas, jo labi speciālisti no šīs valsts Latvijā strādāt nevēlas, tāpēc Latvijai nepieciešams valstiskā līmenī risināt šo problēmu.

“Latvijā pašlaik ir daudz laba līmeņa speciālistu un vadītāju, kuriem vajadzētu atrast iespējas, kā viņus nodarbināt,” teica Selga.

Jautāts, kā darba devēji reaģē uz darbinieka vēlmēm vai prasībām palielināt algu, Locāns norāda, ka viss ir atkarīgs no speciālista.

“Ja speciālists uzņēmumā ir ļoti vērtīgs darbinieks, tad ir jāskatās, kāda ir bijusi viņa vienošanās ar darba devēju. Taču parasti uzņēmumos šādi jautājumi jau iepriekš, pirms darba līguma noslēgšanas, tiek atrunāti,” pauda Locāns.

Viņš piebilst, ka alga nav vienīgais faktors, kas interesē darbiniekus. Strādājošie parasti uztraucas arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar darba vidi, lai viņi varētu justies ērti un strādāt efektīvi. “Līdz ar to jāskatās, vai uzņēmums spēj nodrošināt darbiniekam atbilstošus apstākļus, lai viņš varētu turpināt sasniegt labus darba rezultātus,” tā Locāns.

Savukārt Selga norāda, ka šāda situācija ir bijusi vienmēr - cilvēki vienmēr vēlas nopelnīt vairāk.

“Nezinu gadījumus, kad cilvēks, kuram piedāvā lielāku algu, būtu atteicies no tās. Ja cilvēks ir pierādījis savu kompetenci, skaidrs, ka viņš vēlas saņemt lielāku algu. Algas agri vai vēlu ir jāpalielina, un darba devējam ar to ir jārēķinās,” sacīja Selga.

Darba devēji ne reizi vien ir pauduši, ka laba līmeņa speciālistu piesaiste nereti ir ļoti problemātiska – vairākās nozarēs trūkst augstas klases speciālistu.

Locāns sarunā ar portālu TVNET pauž, ka visos laikos ir bijis grūti piesaistīt augsta līmeņa speciālistus.

“Pašlaik faktiski visās nozarēs ir labu darbinieku deficīts, tāpēc jaunu speciālistu piesaistē tiek iesaistīti arī paši darbinieki, kas uz darbu atved savus paziņas. Tāpat tiek izmantoti dažādi portāli, sociālie tīkli, kur tiek meklēti un piesaistīti jauni darbinieki. Cits jautājums, vai šie darbinieki būs pietiekami profesionāli. Atrast labu speciālistu jebkurā uzņēmumā ir laikietilpīgs darbs,” saka Locāns.

Viņš prognozē, ka turpmāk šis uzdevums kļūs arvien grūtāks, un ir nepieciešams ņemt vērā, ka mums nav jādomā tikai Latvijas, bet visas pasaules kontekstā.

Selga piebilst, ka tas, cik viegli vai grūti ir piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, ir atkarīgs no konkrētām nozarēm. Tāpat viņa norāda, ka vairākās nozarēs tiek ievesti speciālisti no citām valstīm.

“Piemēram, IT speciālistus mums ir jāieved no dažādām ārzemēm – no Ukrainas, Indijas, Pakistānas un Baltkrievijas. Nu jau arī citās nozarēs tiek ievesti speciālisti arī no citām valstīm, piemēram, būvniecībā. Ir nozares, kur mēs varam nodarbināt ārvalstniekus, bet nozarēs, kur ir jāzina valsts valoda, tas īsti nav iespējams,” saka Selga.

Noslēgumā Selga uzsver, ka viens no problēmas cēloņiem ir sasaistes trūkums starp darba devējiem, izglītību un valsti, kādēļ arī trūkst vienotas sadarbības. Tomēr LVPA sadarbībā ar Labklājības ministriju ir gatava meklēt risinājumus.

Avots: www.tvnet.lv

Ļauj pateikt «paldies» kolēģiem par labu darbu

11. jūl. 2019

Informācijas tehnoloģiju kompānijas Burti izstrādātā aplikācija Good Job Pal! ļauj pateikt kolēģiem «paldies» par labi izdarītu darbu.

«Mūsdienās dzīves ritms ir kļuvis ātrs un komunikācija komandu iekšienē saraustīta, un sāk pazust tādas vajadzīgas darbības kā «paldies» pateikšana, pasmaidīšana, paskatīšanās acīs. No tā izriet daudzas negatīvas lietas – zūd motivācija, sajūta, ka esi vajadzīgs, ka dari ko vērtīgu, saikne ar komandu. Tas viss saistīts ar to, ka ir pārāk maz pateicības, nav šādas kultūras. Tāpēc mēs ar šī rīka palīdzību cenšamies panākt, lai cilvēki biežāk saka «paldies». Ja ir viegli pateikties, vairs nav iemesla to nedarīt,» klāsta Elvis Kvalbergs, SIA Burti dibinātājs un Good Job Pal! idejas autors. Viņš ilustrē situāciju, kad, piemēram, strādājot no lauku mājām, nevar kolēģim birojā uzreiz pateikt paldies, bet nākamajā rītā tas būs aizmirsies. Good Job Pal! to palīdz izdarīt uzreiz.

Good Job Pal! ir integrēts Slack programmatūrā. «Mūsu stratēģija ir integrēt to arī citos rīkos, kur tiešā veidā notiek darbs, piemēram, Jira, kas ir populārs IT kompāniju vidū, un vēl citās programmatūrās, kur dabiski rodas situācija, kad darbinieki saskaras ar cita kolēģa darba rezultātu un grib pateikt – o, jā, forši!» saka Elvis.

Pēc Elvja domām, šī joma uzplaukst, jo uzņēmumi ir sapratuši, ka šajā ziņā ir problēmas. Ir visai daudz līdzīgu rīku, bet Good Job Pal! atšķiras ar to, ka piedāvā tikai pozitīvu novērtējumu. Citi rīki pozicionē sevi kā atgriezeniskās saites sistēmas. Viņš norāda, ka ir divi skatījumi, no kuriem viens ir par labu tam, ka nav jēgas teikt kaut ko sliktu, jo tas, visticamāk, netiks uztverts pilnvērtīgi – indivīds, pasakot otram, ka viņš kaut ko varēja izdarīt labāk, apmierina savu egoistisko vēlmi ko pateikt, bet no tā nav nekāda labuma. Tas saistīts ar to, ka, saņemot negatīvu atgriezenisko saiti, cilvēkā fizioloģiski rodas pretreakcija – viņš saspringst un neko vairs nedzird. Viens no uzskatiem paredz, ka negatīvo atgriezenisko saiti var atļauties dod tikai tad, ja ar darbinieku ir ļoti liela savstarpējā uzticība, kas panākta ar smagu darbu. Otrs viedoklis ir tāds, ka pozitīvai atgriezeniskai saitei ir daudz labumu.

«Mēs esam tādi paši dzīvnieki kā pārējie, un, ja suņus var ietekmēt ar gardumiņu, cilvēkus var ietekmēt ar pozitīvu atgriezenisko saiti. Katrs «paldies» cilvēku padara apmierinātāku – gan to, kurš izsaka pateicību, gan to, kurš to saņem. Cilvēki kļūst laimīgāki, jo ir pateikuši kādam «paldies», tāpat pieaug viņu optimisms par tuvāko nākotni. Un to visu var panākt ar pateicības attieksmi. To var uztrenēt, regulāri to sakot un jūtoties pateicīgs,» norāda Elvis.

Avots: Dienas Bizness www.db.lv

Z paaudze ir klāt!

7. dec. 2018

ARISTA Executive Search projektu vadītāja Latvijā Krista Kristiāna Briņķe ir veikusi pētījumu par jaunāko darba tirgus paaudzi. Viņa atzīst, ka Z paaudze straujiem soļiem ienāk darba tirgū.

Centrālās pārvaldes statistikas dati liek secināt, ka Latvijas darba tirgū šobrīd ir aptuveni 3 procenti Z paaudzes darbinieku, bet ar katru gadu šis skaitlis tika augs un augs. Šī paaudze ir nākusi pasaulē no 1995. līdz 2010. gadam un viņu personība ir veidojusies laikā, kad vecāki cieta no ekonomiskās krīzes, daudzi zaudēja darbu un pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Par viņiem mēdz teikt, ka tā ir interneta paaudze jeb digitālie iezemieši, jo tiek lēsts, ka “piedzima” internets un piedzima Z paaudze.

Z paaudzei ir raksturīgi, ka viņi ļoti novērtē klātienes komunikāciju un cilvēcību, kā arī ļoti izvērtē cilvēkus ar ko kontaktējas. Z paaudze ir patstāvīgi, neatkarīgi individuālisti, kas ir gatavi smagi strādāt. Viņi liks visu uz spēles, lai uzvarētu un tādēļ izteikti baidās no neveiksmēm un nepārtraukti sevi salīdzina ar citiem. Tā ir paaudze, kas ir vērsta uz pašattīstību, viņiem piemīt izteikta pašpārliecība, novērtē savu privātumu un ir vēlme glābt pasauli.

Potenciālajiem darba devējiem ir vērts zināt trīs lietas, ko Z paaudze sagaida – pirmkārt, jēgpilnu darbu, kam ir kāds augstāks mērķis, organizācijā, kas ir sociāli atbildīga. Otrkārt, rutīnas lietas, piemēram, papīru kopēšana, viņi labprātāk grib aizstāt ar inovācijām un tehnoloģijām. Un visbeidzot, Z paaudze sagaida fleksibilitāti, stabilitāti un cilvēcīgumu.

Noteikti pozitīvi ir tas, ka tiek prognozēts, ka Z paaudzei būs lielāka lojalitāte pret darba devēju un darba tirgū būs mazāka darbaspēka mainība. Toties īstais “talantu karš” mums visiem ir tikai priekšā, jo visi gribēs izķert šīs paaudzes pārstāvjus, kas ir piedzimusi ļoti, ļoti maz.

Kā vislabāk sadraudzēties ar Z paaudzi?

Lai piesaistītu jauno darba tirgus paaudzi, Jums ir jābūt sociāli atbildīgiem, atvērtiem un caurspīdīgiem, ar labu iekšējo darba kultūru. Tas nākotnē aizvien lielāku lomu spēlēs organizācijas tēla uzlabošanai tieši kā darba devējs.

Protams, ir arī jādomā inovatīvi un jāievieš daudzus jauninājumus jau pašā atlases procesā, kā, piemēram, ieviesiet inovatīvu CV vai pieteikumu iesūtīšanu.

Bet, lai noturētu spējīgos Z paaudzes pārstāvjus, Jums ir rūpīgi jāpieskata, lai tie “nepārdeg” (jo šai paaudzei ir izteikti liela tendence), rīkojiet regulāras sanāksmes, piesaistiet mentoru, kā arī sniedziet iespēju attīstīt organizācijā iekšēji gan vertikāli, gan horizontāli, kas jaunajiem censoņiem īpaši nāks pie sirds. Un visbeidzot – nelieciet Z paaudzei regulāri strādāt milzīgās komandās un atvērtajos birojos -, jo tas viņiem rada diskomfortu.

Noteikti pieņemiet darbā Z paaudzes pārstāvi, jo tā Jūs iegūsiet darbinieku, kas ātri strādā, lieliski spēj atrast informāciju un vienlaicīgi spēj veikt vairākus darbus!

Veidojusi: Krista Kristiāna Briņķe, ARISTA Executive Search
*Ir aizliegts pārpublicēt šo rakstu bez iepriekšējas IG Konsultācijas atļaujas.

IG Konsultācijām 11 gadu dzimšanas diena

16. nov. 2018

Šī nedēļa mūsu komandai ir īpaši svinīga un patīkamām emocijām bagāta!

Šodien mēs svinam jau mūsu uzņēmuma 11. dzimšanas dienu, kā laikā ir veikti vairāk kā 500 projekti visdažādākajās nozarēs un amata pozīcijās! Kompānija dibināta 2007. gadā.

UN pēc jau divām dienām ir mūsu lieliskās Latvijas valsts 100. dzimšanas diena, kurā ikvienam no Jums mēs novēlam skaistus, latviskus svētkus un lai mums vienmēr ir stipra valsts! Lai priecīgi!

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

16. nov. 2018

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk.

Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.

Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17.2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu. Trešajā ceturksnī 70.1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs. Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.

Tomēr kopumā darbaspēka rezerves izsīkst. Bezdarba līmeni samazināt kļūs arvien grūtāk. 43.1% no visiem bezdarbniekiem ir darba meklējumos jau vismaz gadu, kas liecina par to, ka viņu prasmes neatbilst tam, kas nepieciešams darba devējam, vai arī viņiem trūkst motivācijas strādāt. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet tas notiks daudz lēnāk, jo darba tirgus tuvojas savai iespēju robežai. Tas nozīmē, ka darbaspēka trūkums aizvien būs aktuāls, gluži tāpat kā atalgojuma pieaugums. Darba tirgu atdzesēt, visticamāk, var vien būtiska ekonomikas sabremzēšanās, kas tuvākajā laikā nav gaidāma.

Oriģinālo rakstu var apskatīt šeit.

Konference "Biznesa Prognoze 2019" (06.12.2018.)

8. nov. 2018

Šī gada 6. decembrī notiks Dienas Bizness konferences konference "Biznesa Prognozes 2019", kur tiek pieaicināti nozaru eksperti un valdības pārstāvji, kas sniedz informāciju un stratēģisku ieskatu nākamajam gadam. Konferences diskusijā par Izglītību un Cilvēkresursiem arī piedalīsies mūsu uzņēmuma vadītāja Iluta Gaile, toties projektu vadītāja Krista Kristiāna Briņķe sniegs ieskatu un padomus kā vislabāk sadarboties ar darba tirgū strauji ienākošo Z paaudzi. Plašāka informācija - http://konferences.db.lv/

Darba sludinājumos būs jānorāda potenciālā alga

5. nov. 2018

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, informēja Saeimas Preses dienests.

Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme.

Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas.

Pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja tas piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad darbinieks viena mēneša laikā varēs celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Darba devēju pārstāvji par grozījumu virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iepriekš norādīja, ka līdzšinējo regulējumu darbinieki nereti izmantojuši negodprātīgi, piemēram, gadījumos, ja atraduši citu darbu. Proti, atsaukšanās uz svarīgu iemeslu atlūgumā neprasa sīkāk paskaidrot uzteikuma iemeslus, bet ļauj neievērot viena mēneša uzteikuma termiņu un paredz atlaišanas pabalsta izmaksu, kas nav paredzēts citos gadījumos, kad uzteikuma iniciatīva nāk no darbinieka.

Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā celt prasību tiesā.

Oriģinālo rakstu var apskatīt šeit.

Ieteikumi, kā vairot produktivitāti darbā

26. okt. 2018

Ko darīt, ja kādā brīdī cilvēks saprot, ka netiek galā ar saviem pienākumiem? Ar kritisko domāšanu pietiekami apveltītie to aptver paši, savukārt citiem nākas saskarties ar priekšnieku neapmierinātību un saņemt pretenzijas, līdz rodas aizdomas, ka darba produktivitāte acīmredzot nav pietiekama. «Produktivitāte ir stāvoklis, kad mēs maksimāli kvalitatīvi un efektīvi, minimālā laikā sasniedzam izvirzītos mērķus,» skaidro psihiatre Lada Stoligvo. «Produktivitāte atkarīga no tādiem faktoriem kā stresa līmenis, fiziskā aktivitāte, miega ilgums un kvalitāte, pozitīvs noskaņojums, normāls uzturs. Liela nozīme ir arī prasmei izvirzīt adekvātus, reāli sasniedzamus mērķus, bet tā jau ir atsevišķas sarunas tēma.»

Stresa ietekme

«Jo augstāks stresa līmenis, jo sliktākas koncentrēšanās spējas un zemāks produktivitātes līmenis,» norāda psihiatre. «Stress rosina uzbrukt vai bēgt, nevis analizēt situāciju un virzīties uz kādu racionālu mērķi. Ja jādzīvo kā uz pulvermucas, tas ir destruktīvs stress, kurš noved pie problēmām un slimībām. Taču arī «siltumnīcas» apstākļi nav labvēlīgi. Pētījumā, kas aptvēra diezgan lielu pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku loku, tika secināts, ka novecošanas gaitā intelekts labāk saglabājas tiem, kuriem dzīves laikā nācies pieņemt lēmumus, nodarboties ar citu cilvēku instruktāžu un pielāgoties jaunām situācijām, saskarties ar jaunām prioritātēm un līdz ar to saņemt zināmu stresa devu. Savukārt tiem, kuri dzīvoja diezgan komfortablu dzīvi un bija atbrīvoti no sarežģītu lēmumu pieņemšanas, kognitīvie rādītāji pasliktinājās straujāk.»

Fiziskās aktivitātes līmenis

Sēdoša dzīvesveida apstākļos fiziskās aktivitātes nozīmi uzsver daudzu specialitāšu ārsti. Arī psihiatrs nav izņēmums. «Fiziskās aktivitātes līmenis ietekmē mūsu koncentrēšanās spēju,» saka L. Stoligvo. «Pirmkārt, tās palīdz atvairīt neproduktīvas domas, mainīt tēmu, zināmā mērā izvēdināt galvu, un pēc tam var produktīvāk risināt konkrētus uzdevumus. Otrkārt, fiziska aktivitāte uzlabo smadzeņu asinsriti un līdz ar to - smadzeņu šūnu darbību. Ja vien iespējams, vajadzētu sākt dienu ar rīta rosmi. Arī darba laikā katru stundu vēlama 5-10 minūšu ilga pauze ar piecelšanos, pastiepšanos un izkustēšanos, vēl labāk, ja var nedaudz izstaigāties. Staigāšanas laikā darbojas vairāk nekā 200 muskuļu, tas ļauj lēni, bet efektīvi uzlabot asinsriti visā ķermenī, arī smadzeņu audos. Novērots, ka situācijā, kad cilvēks ir emocionāli uzbudināts un jūtas izsists no sliedēm, ir lietderīgi nostaigāt 1000 soļu, kas aptuveni atbilst vienam kilometram. Uzsākot regulāras pastaigas, var izmantot soļu mērītāju, lai redzētu, cik jānostaigā, lai justos labāk, un pie tāda režīma tad arī turēties.»

Miegs

Miega ilgums un kvalitāte būtiski iespaido gan īslaicīgo, gan ilglaicīgo atmiņu, gan kognitīvās funkcijas - spēju analizēt, secināt, iegaumēt. «Jo sliktāka miega kvalitāte, jo sliktāka cilvēka darbības produktivitāte,» uzsver psihiatre. «Lai miegs būtu pilnvērtīgs, ik dienu jāiet gulēt un jāceļas aptuveni vienādā laikā. Mūsu normālajiem bioritmiem atbilstošs gulētiešanas laiks ir no vienpadsmitiem līdz pusdivpadsmitiem naktī. Ir cilvēki, kuri uzskata sevi par «pūcēm», kas labāk strādā naktī. Es to neieteiktu, jo pēc tam būs grūtības ar miega režīmu un tām sekos citas problēmas.

Bīstamais vakara hronotips

Ja cilvēks vakara stundās turpina aktīvi darboties, viņš nenoskaņojas miegam. Aktivitātes bieži vien saistītas ar skatīšanos dažādu viedierīču ekrānos, kur ir diezgan spilgta gaisma, kas nav fizioloģiska vakara stundās. Smadzenes saņem maldinošu signālu, ka patiesībā nemaz nav nakts, uz to attiecīgi reaģē noteiktas smadzeņu struktūras, kas atrodas zemgarozā un regulē dienas un nakts fizioloģiskos ritmus. Līdz ar to normāla iemigšana var izpalikt.

Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit.

Spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ

16. okt. 2018

Vai zinājāt, ka pētnieki izskaitļojuši, cik bieži mūsdienās darba laikā mūs patraucē dažādi tehnoloģiski rīki, piemēram, sociālie tīkli? Ik pēc 11 minūtēm. Katrā no šīm reizēm zaudējam vairākas minūtes, ko citādi varētu veltīt darbam. Kas interesanti – pat pēc pieslēgšanās atpakaļ darbam paiet trīs minūtes, līdz atgūstot zaudēto.

Uzmanības novēršana ir viens no būtiskākajiem mūsdienu darba efektivitātes samazinātājiem, līdz ar to spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ, ar to pierādot spēju nodoties darbam. Tā ikgadējā biznesa tehnoloģiju izstādē “Riga Comm 2018” norādīja gudrās komunikācijas rīka “Tipi” vadītāja Aurēlija Urbonavičiūte.

Šogad izstādes laikā notikušajās konferencēs laikā īpašu uzmanību pievērsa gan finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” un blokķēdes attīstībai, gan digitālā mārketinga jaunumiem, gan “gudrajiem” risinājumiem ne tikai mājai, bet arī uzņēmumiem, kā arī vienam no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem – kā strādāsim nākotnē, kādas darba vietas radīsies un kādas zināšanas būs nepieciešamas.

Normēts darba laiks kļūs par pagātni

Aurēlija arī uzsvēra, ka straujā tehnoloģiju attīstība uzņēmumiem liks mainīties. Ja uzņēmumi to neņems vērā, tad tās vienkārši izzudīs. Lai tiktu līdzi pārmaiņām un uzlabotu uzņēmumu darbību un efektivitāti, jādomā par vairākām lietām. Kā jau paredzams, uzņēmumiem būs ārkārtīgi grūti iztikt bez mākslīgā intelekta un automatizācijas iesaistes savā darbībā. Tāpat arvien būtiskāks faktors būs labāko talantu piesaistīšana.

“Mākslīgais intelekts un automatizācija neatņems cilvēkiem darbu, bet būtiski mainīs mūsu paradumus, to, kā strādājam. Kompānijām būs jādomā, kā uzlabot darbinieku prasmes, radošumu un darba vidi. Turklāt, tā kā mūsdienās lielākie talanti izvēlas kompānijas, kurās strādāt, nevis otrādi, arvien nozīmīgāku lomu talantu piesaistē ieņems darba vide – lai cilvēki gribētu strādāt, lai patīkamā darba vide uzlabotu darba efektivitāti,” sacīja “Tipi” vadītāja.

Līdzīgi izteicās arī zīmolu konsultāciju uzņēmuma “ERDA” un sociālo mediju rekrutēšanas uzņēmuma “UpMatched” īpašniece Zane Čulkstēna, kura norādīja, ka mūsdienās darba vietas uzlabošanā jāiegulda tikpat līdzekļu, cik jaunās tehnoloģijās, citādi nebūs darbinieku, kuri šīs tehnoloģijas izmantos. “Kompānijas lēnām sāk domāt par šo lietu, tostarp Latvijā – pēdējā laikā būvē arvien vairāk biroju, kuri atbilst mūsdienīgas darba vietas prasībām.” Viņa arī norādīja, ka uzņēmumiem arī bez mūsdienīgām darba vietām jārada patīkama vide citos veidos, piemēram, viņa kā labu piemēru nosauca apdrošināšanas kompāniju “BTA”, kurā darbiniekiem nodrošinot brīvdienu dzimšanas dienā, ņemot vērā, ka tāpat dzimšanas dienā darbinieka produktivitāte ievērojami krītoties. Labs veids, kā iepriecināt darbinieku.

Runājot par notiekošajām izmaiņām darba tirgū, Aurēlija Urbonavičiūte uzsvēra, ka darba tirgus drīz kļūs par t. s. frīlanseru pārņemtu, uzsverot, ka Y paaudzi jeb “mileniāļus” pavisam noteikti nevarēs piesaistīt, piedāvājot normētu darba laiku no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. “Līdz 2027. gadam “frīlanseru” ASV darba tirgū būs vairāk nekā tradicionālo darbinieku, Eiropā ir līdzīga tendence. Tas nozīmē tikai to, ka izzudīs kompāniju prakse gausties par darbiniekiem, kuri maina darbu ik pēc pusgada, gada. Kompānijām jābūt gatavām, ka “frīlanseru” komandas pieslēgsies tikai uz atsevišķiem projektiem un vēlāk pazudīs,” norādīja A. Urbanovičiūte. Viņasprāt, šāds darba stils palīdzēs arī reģionu attīstībā, no kuriem uz lielpilsētām šobrīd notiek darbaspēka migrācija – par normu kļūs attālināts darbs jebkurā pasaules malā, ļaujot strādāt arī no laukiem.

Efektivitāti var palielināt vienkārši

Datu detektīvs, kiberpilsētu analītiķis, genomu portfeļa direktors, digitālais “drēbnieks”, kvantu mašīnmācīšanās analītiķis, papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts, personīgo datu brokeris, virtuālo veikalu šerpas u. c. Kas ir visi šie nosaukumi? Izrādās – specialitātes, kuras radīsies tuvāko piecu, desmit gadu laikā – tādu kopumā būšot vismaz 21. Par to konferencē runāja viesis no Kanādas – Gregs Andrišenko –, kurš ikdienā strādā IT un tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumā “Cognizant”.

Viņš pastāstīja par pāris piemēriem, kuros “Cognizant” izdevies palīdzēt uzņēmumiem kļūt modernākiem un iet līdzi laikam. Piemēram, notikusi sadarbība ar Norvēģijas inženierijas un būvniecības uzņēmumu “Kverner”, kas specializējas naftas platformu būvniecībā. G. Andrišenko pastāstīja, ka būvnieki strādājuši vecmodīgi – katru dienu metāla kastē saņēmuši mapi ar papīru kaudzi, kuros norādīts, kas un kā viņiem dienā jāizdara. Tā kā naftas platformas bieži ir vietās ar ne pārāk labvēlīgu klimatu, papīrs laika apstākļus bieži nav pacietis.

Bez kompānijas ziņas jau paši darbinieki sākuši izmantot sev pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, planšetdatorus, lai atvieglotu savu darbu. “Uzņēmām foto un video no viņu darbavietām, likām viņiem atklāt lietas, kas darbā patīk un nepatīk. Tā uzzinājām, ka viņiem visvairāk nepieciešams modernizēt 3D attēlu nolasīšanu, ko līdz šim viņi lasīja no papīra. Izstrādājām īpašu rīku, kurā 3D attēli, darbu plāni pieejami elektroniski, turklāt daudz pārskatāmākā veidā. Otra lieta – viņiem trūka platformas, kurā sazināties savā starpā. To atrisinājām ļoti vienkārši – izmantojot “WhatsApp”, kurā izveidojām darbinieku grupu,” sacīja Andrišenko, norādot, ka bieži vien risinājumi darba efektivitātes celšanai ir ļoti vienkārši.

“Cognizant” strādājis arī ar skandalozo “Monsanto”, palīdzot darbu efektivizēt arī lauksaimniekiem. “Apmēram pirms diviem gadiem gaisā palaidām īpašus satelītus, kuri ar īpašas programmatūras palīdzību pēta lauku stāvokļus – vai lauks ir gana mitrs, vai pietiek visas barības vielas. Izstrādājām lietotni, kurā lauksaimnieki savā viedtālrunī vai datorā bez problēmām var apskatīt satelītos redzamo informāciju, tāpat esam sākuši izmantot arī dronus, kuri apseko lauku stāvokli.”

Ar pilnu rakstu varat iepazīties: http://www.la.lv/speja-koncentreties-jau-pavisam-driz-klus-par-jauno-iq

Pirmspensijas vecuma darbinieki nav gaidīti

3. okt. 2018

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaits palielinās, darbinieku uzņēmumos trūkst aizvien vairāk, taču darba devēji cilvēkus, kuriem tuvojas pensijas vecums, darbā pieņem nelabprāt, novērojuši personāla eksperti.

Tajā pašā laikā pamazām mainās darba devēju attieksme pret senioriem darba vietā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness. Pēdējos gados kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā palielinās to personu īpatsvars, kas pēc dažiem gadiem sasniegs vai nesen sasnieguši pensijas vecumu - iedzīvotāji 55–64 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2018. gada sākumā Latvijā bija 1,93 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 269,8 tūkstoši jeb 13,9 % pirmspensijas bija vecuma iedzīvotāji.

Personāla atlases speciālisti prognozē, ka nākotnē šīs vecuma grupas cilvēki būs aizvien lielāks palīgs darba tirgū, neskatoties uz to, ka līdz šim darba devēju attieksme ir diezgan noraidoša.

Šī brīža darba tirgus situācijā, kad arvien vairāk darba devēju kā vienu no lielākajām problēmām atzīst darbinieku trūkumu, senioru iesaiste varētu būt viens no risinājumiem, taču jāņem vērā arī nozare, amats, pieredze un konkrētās sfēras specifika. Lai darba tirgū notiktu pozitīvas pārmaiņas, ne tikai darba devējiem ir jābūt atvērtākiem senioru nodarbināšanai un viņu apmācībām, bet arī darba ņēmējiem ir jābūt gataviem mācīties, uzsver CV-Online Mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.

Visiem ir zināms, ka šobrīd darba tirgus ir ļoti saspringts, un notiek nepārtraukta cīnīšanās par labākajiem darbiniekiem, bieži vien darba devēji ir gatavi maksāt vairāk, iet pretī, piekrītot dažādiem nosacījumiem, un daudz ko citu, lai tik iegūtu kompetentāko profesionāli savā komandā, bet brīdī, kad viens no kandidātiem ir pirmpensijas vai pensijas vecumā, tad situācija pilnībā mainās, atzīst Arista Executive Search Latvija vadītāja Iluta Gaile.

Ar visu rakstu Pieņem nelabprāt variet iepazīties pirmdienas, 1.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Kā jaunā darbavietā sevi pierādīt mēneša laikā?

2. okt. 2018

Jaunā darbavietā pirmais mēnesis 90% gadījumu ir svarīgs, lai atstātu par sevi pozitīvu iespaidu, pierādītu, ka spēj paveikt uzticēto un pēc pārbaudes laika saņemtu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, pieredzē dalās starptautiski sertificēta personīgās izaugsmes trenere Evija Šalte-Novicka.

Saproti savus pienākumus

Jebkura darbadiena sākas ar pienākumu veikšanu - labi, ja tie ir zināmi. Pirms sāc darbu, izlasi savu darba līgumu, amata aprakstu, pārrunā ar vadību veicamo, iespēju robežās izpēti, kā strādājis tavs priekšgājējs. Sākumā noderēs, ja cītīgi katru dienu rakstīsi pat mazāko darbu plānu, lai kaut ko neaizmirstu izdarīt līdz vakaram vai nedēļas beigām. Sīkumiem ir nozīme, ja priekšnieks vērtē katru tavu soli.

Sveiki! Es esmu...

Visticamāk, jau pirmajā dienā jaunajā darbā būsi sasveicinājies ar visiem, bet nekautrējies iepazīstināt kolēģus ar sevi tuvāk, izrādi interesi par viņu darbu, brīvo laiku, plānoto atvaļinājumu utt. Pamani īsto brīdi, kad vari ar katru aprunāties mazliet vairāk. Īstais brīdis var pienākt jebkur - biroja virtuvē, liftā, pa ceļam uz autostāvvietu, dodoties pusdienās. Mēģini sajust uzņēmuma kultūru. Ja jūti, ka iederas, vari pirmajā dienā atnest kūku vai konfektes kolēģiem.

Viņi zina labāk

Jautā padomu pieredzes bagātākajiem kolēģiem. Ja pat viņiem ir citi darba pienākumi, noteikti viņi zina daudz arī par tavu darbu. Ja nezina, iespējams, pateiks kam jautāt, zvanīt vai citādi meklēt.

Sadzīves sīkumi, bet svarīgi

Jau sākotnēji noskaidro, kāda kārtība ir koplietošanas telpās. Piemēram, uzzini, vai katrs dzer kafiju no savas krūzes. Ja būsi nejauši paņēmis kolēģes krūzi, ko viņai Valentīna dienā uzdāvinājis mīļotais, visticamāk, 30% koleģiālo simpātiju viņas acīs būsi zaudējis ar šo it kā nevainīgo rīcību. Iespējams, šeit pieņemts uz maiņām iznest papīrgrozu, apliet puķes, nopirkt kafiju utt. Iesaisties!

Izzini apkārtni

Ja esi sācis strādāt jaunā birojā un apkārtējo vidi nepazīsti, tad centies iespējami ātri to iepazīt. Varbūt jau rīt vajadzēs kolēģim nopirkt ziedus dzimšanas dienā, bet nezināsi, kur atrodas tuvākais ziedu veikals. Tāpat noderēs, ja zināsi, kur ir tuvākais bankomāts, klusāka kafejnīca vai restorāns tikšanās reizēm ar sadarbības partneriem utt.

Esi pārliecināts, bet pārbaudi

Pēc divu nedēļu darba sarunā tikšanos ar vadību, lai pārrunātu, kā tā ir apmierināta ar tavu darbu. Varbūt tikai tev ir sajūta, ka viss izdodas lieliski, bet vadība spriež, ka neesi īstais, jo darbi neveicas tik ātri kā iepriekšējam kolēģim. Ja būsi darījis kaut ko nepareizi, tad uzzināsi, kā vēl vari pacensties, lai pēc vēl divām nedēļām tevi pieņemtu darbā, nevis atlaistu pēc pārbaudes laika. Vai arī tieši otrādi! Tu domā, ka šis darbs nav īsti tev, ka nespēj sevi pasniegt pietiekami pārliecinoši, bet vadība ar tavu sniegumu ir vairāk nekā apmierināta.

Jauns darbs, jauns es

Izmanto jauno darbavietu, lai uzlabotu arī citas savas dzīves kvalitātes un paradumus - turi kārtīgāku savu darbagaldu, plāno darbu nedēļai, mēnesim uz priekšu, vakarā ej laicīgi gulēt, no rīta celies agrāk nekā iepriekš. Jauns apģērbs cels tavu pašapziņu, kārtīgi mati, rokas, kopti apavi atstās labu iespaidu uz kolēģiem un vadību.

Esi aktīvs, bet uzmanīgs

Sociālajos tīklos vari palepoties ar savu jauno darbavietu, ja vien tā nav kāda slepena iestāde. Tomēr pacenties, lai, fotografējot kārtējo selfiju, aiz muguras nebūtu tāfele ar uzņēmuma plānu konkurentu apsteigšanai.

Oriģinālo rakstu var apskatīt: https://nra.lv/citi-raksti/258628-ka-jauna-darbavieta-sevi-pieradit-menesa-laika.htm

NVA direktore: Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi

13. sep. 2018

Nav jādomā par trešo valstu pilsoņu ievešanu, jo Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi, pirmdienas rīta intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone norādīja, ka drīzāk būtu jādomā par to kā palīdzēt pilsoņiem, kas ir palikuši bez darba, atgriezties algotā darbā. Neesot arī pamata domāt par robežu atvēršanu trešo valstu pilsoņiem, jo ir pietiekami lieli iekšējie resursi, piemēram, gados vecāku cilvēku vidū.

Viņa atzīmēja, ka ir būtiska arī pašu cilvēku spēja noticēt sev, ka viņi var apgūt jaunas prasmes un pielāgoties prasībām. Tāpat darba devējiem ir jādomā par atalgojumu, atzina NVA direktore.

Kā ziņots, lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, NVA sākusi informatīvu kampaņu Bezdarbs nav bezdarbība. Tāpat aģentūra ir atklājusi kampaņu Zaļā gaisma gados stiprajiem, lai informētu par darba devējiem un darbiniekiem vecumā virs 50 gadiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Ar pilnu rakstu varat iepazities: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/nva-direktore-latvija-joprojam-ir-pietiekami-darbaspeka-resursi-14204664

Eksperts: Tendences strādājošo atalgojumā nenozīmē pienākumu darba devējam celt algas visiem

10. sep. 2018

Dati uzrāda pārliecinošas tendences strādājošo atalgojumā, taču tas nenozīmē pienākumu darba devējam celt visiem un jebkuros apstākļos, pauda "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tas esot atkarīgs gan no uzņēmēju spējas nodrošināt šādu kāpumu, gan darbinieku spējas šādu kāpumu pamatot. "Kā rāda būvniecības sektors, daudzi uzņēmēji nonākuši finansiālās problēmās straujo izmaksu kāpuma dēļ. Tādēļ ikviens pieaugums jāvērtē no tā, cik tas ir samērīgs ilgtermiņā, jo pazīmes noteiktos segmentos atgādina iepriekšējās krīzes pirmsākumus, kas ātri var novest pārmērībās," skaidroja Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, patlaban, kad darba tirgus uzkarst un ekonomikas perspektīvas ir pozitīvas, tam ir liels risks, kaut arī individuālā līmenī ikviens izmantošot iespēju saņemt lielāku atalgojumu.

Situācija darba tirgū nosveroties arvien vairāk par labu darbiniekiem - straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Noteiktās profesijās izteikts trūkums ir visā reģionā. Tādēļ darba samaksas pieaugums turpināšoties.

Turpmāk iezīmējas risks, ka, straujajam tempam turpinoties un nerisinoties ražīguma jautājumam, uzņēmumi var sašaurināt darbību, sākt pamest Latviju, bet tā vietā neparādās jauni, jo nav atbilstoši sagatavots darbaspēks, kas spēj darboties jaunajos nosacījumos, secināja Gašpuitis. Par to arvien izteiktāk runājot un jau novērojot Igaunijā, kas gan vēl nozīmējot nedaudz laika Latvijai. "Igaunijā tas tiek uztverts par nopietnu izaicinājumu jau drīzumā. Jārēķinās arī, ka Latvijā izglītības sistēma, ieguldījumi izpētē, jaunuzņēmumu vides attīstībā u.c. lietas no kaimiņvalsts krietni atpaliek.

"Tādēļ straujais darba samaksas kāpums nozīmē nepieciešamību ātrāk risināt izglītības, valsts pārvaldes reformas un citus jautājumus," sacīja eksperts.

Viņš norāda, ka darba algas pieaugums ir ļoti būtisks motivācijas un gaidu avots. Patlaban izaugsmes apstākļu uzlabošanās dodot papildu iespējas atalgojumu paaugstināt. Pēc viņa domām, situācija budžetā un tuvojošās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem. Pieticīgās gaidas atsevišķās nozarēs ir izpalikušas, straujš kāpums - 5-15% - bijis vērojams visās nozarēs, izņemot finanšu sektoru. "Nekas neliecina, ka šogad situācija mainīsies. Pretrunīgs vērtējums būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls vai tāda nebūs vispār," atzina Gašpuitis.

Viņš prognozē - ja 1000 eiro "uz papīra" slieksnis ir pārsniegts, vēlamais 1000 "uz rokas", kas būtu vajadzīgs emigrācijas apstādināšanai, ir vēl ap 2-3 gadu attālumā. Algu ziņā reģioni Rīgai un Pierīgai nav konkurenti un tādi arī nekļūs.

Informācijas avots: https://www.tvnet.lv/6143965/eksperts-tendences-stradajoso-atalgojuma-nenozime-pienakumu-darba-devejam-celt-algas-visiem

Mācības pieaugušajiem, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu

27. aug. 2018

Valsts izglītības un attīstības aģentūra (VIAA) uzsāk trešo pieteikšanās kārtu projektā „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Šobrīd strādājošajiem un pašnodarbinātajiem ir lieliska iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju vai apgūt jaunas prasmes un iemaņas vairāk nekā 400 dažāda garuma un satura izglītības programmās. Pieteikties ir iespējams līdz šī gada 17.septembrim. Nenokavē!

Plašāka informācija par projektu:

http://www.macibaspieaugusajiem.lv/sakas-tresa-pieteiksanas-es-fondu-macibam-pieaugusajiem-11-nozares

http://www.macibaspieaugusajiem.lv/

Elastīga darba laika uzplaukums

27. aug. 2018

Tradicionāli izplatītākais darba laiks no plkst.9 līdz plkst.17 sāk kļūt par arvien retāku parādību, vismaz Lielbritānijā. Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" veiktās aptaujas rezultātiem, šādu darba laiku Lielbritānijā strādā vien 6% nodarbināto, savukārt lielākā daļa nodarbināto strādā elastīgu darba laiku, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Aptuveni puse respondentu norāda, ka viņiem ir attiecīga vienošanās ar darba devēju, kas nosaka darba laiku, tādējādi ļaujot cilvēkiem labāk savienot darbu ar ārpusdarba aktivitātēm.

“YouGov” aptaujā par elastīgu darba laiku piedalījās 4000 cilvēku. 37% pētījuma dalībnieku tradicionālā “9-17" darba laika vietā vēlētos strādāt darba laiku “8-16”, savukārt 21% strādājošo vēlētos strādāt no plkst.7 līdz plkst.15

Pētījumā arī secināts, ka elastīgs darba laiks ir svarīgs visu vecuma grupu cilvēkiem.

Tie darbinieki, kuriem ļauts izvēlēties viņiem atbilstošāko darba sākumu un beigas, norāda, ka tā rezultātā ir pieaugusi viņu motivācija strādāt attiecīgajā darbā.

Ar visu rakstu varat iepazīties:
https://www.tvnet.lv/6139128/darba-laika-9-17-noriets-un-elastiga-darba-laika-uzplaukums

Seminārs: STEREOTIPI DARBA TIRGŪ (28.08.2018.)

3. aug. 2018

IG Konsultācijas uzņēmuma vadītāja un ARISTA Executive Search partnere Iluta Gaile šī gada 28. augustā vadīs semināru Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem par stereotipiem un aizspriedumiem darba tirgū.

Mūsu stereotipiskā domāšana bieži vien ietekmē to, ka ne vienmēr konkrētajā amatā tiek pieņemts kompetentākais/-ā un atbilstošākais/-ā kandidāts/-e. Bet kā tad izvairīties no stereotipiem personāla atlasē? Kā panākt, lai darbā tiek pieņemts pats kompetentākais un profesionālākais darbinieks atbilstošajai vakancei?

To visu būs iespējams uzzināt seminārā! Uz tikšanos!

Vairāk informācijas LTRK mājaslapā, bet pieteikties iespējams šeit.

Robotizācija un darba tirgus

13. jūl. 2018

Kā zināms darba tirgus patstāvīgi attīstās un mainās. Prasmes un vajadzības, kas ir aktuālas šodien, var krasi izmainīties pāris gadu laikā. Vēlamies padalīties ar Swedbank speciālistu viedokli par tehnoloģiju ietekmi.

Kādas prasmes nepieciešamas, lai konkurētu ar robotiem?

Ja vēl pirms 20 gadiem kāds vecmāmiņai teiktu, ka nākotnē viņa profesija būs saistīta ar grafisko līniju trajektoriju rēķināšanu, lai telefonā ērtāk slidināt dusmīgos putnus, viņa varētu ieteikt pagrabā atvēsināties.

Un tieši tāpat arī mēs patlaban pat iedomāties nevaram, kādas profesijas darba tirgū būs pieprasītas pēc 10, 20 un 30 gadiem. Profesiju tirgus mainās tik strauji, ka bērniem, kas šobrīd sāk mācīties skolā, jārēķinās, ka sava mūža laikā vismaz divas trīs reizes būs pilnībā jāmaina profesija. Un puse no šīm nākotnes profesijām vēl pat neeksistē!

Personiskais baņķieris tavā kabatā

Grūti spriest, cik tuvā vai tālā nākotnē virs Rīgas lidināsies pašvadāmie automobiļi un ikvienam Latvijas iedzīvotājam pie sāniem būs digitālais asistents, taču jau patlaban daudzos Latvijas uzņēmumos virkni pienākumu, ko vēl pirms pieciem gadiem pildīja cilvēki, pārņēmušas automatizētās iekārtas. Piemēram, Swedbank Zviedrijas kontaktu centrā strādā Nīna, kuras produktivitāte ir 15 reizes labāka nekā viņas kolēģiem. Nīna ir virtuālais asistents, kas spēj atbildēt uz 80 % klientu jautājumu, bet, saprotot, ka nevar atbildēt uz kādu jautājumu, nodod šo ziņu kolēģiem. Un, kas nav mazsvarīgi, Nīna aizvieto 40 cilvēku darbu. Redzot, cik strauji patlaban attīstās digitālie asistenti Apple Syria Amazons Alexa, Echo, Vadims Frolovs, Swedbank Latvija valdes loceklis, neizslēdz iespēju, ka jau pavisam tuvā nākotnē būs iespējams realizēt daudzu cilvēku vēlmi pēc privātā baņķiera, kas klienta vietā rūpējas par finansēm. “Turklāt, tieši tāpat kā jau šobrīd mobilā banka ir vienmēr līdzi, arī privātais baņķieris būs vienmēr klientam kabatā,” iespējamo nākotnes attīstības virzienu iezīmē Swedbank valdes loceklis.

No pašapkalpošanās kasēm līdz automatizētai koku stādīšanai

Maxima Latvija Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns stāsta, ka jau patlaban pircējiem pamanāmākais automatizācijas piemērs – pašapkalpošanās kases – ir tikai aisberga redzamā daļa. Ne tik redzami, taču daudz jaudīgāki procesi notiek noliktavu un loģistikas saimniecībā, analizējot klientu datus atbilstoši lojalitātes programmām. Piemēram, jau šobrīd, zinot pircēju vajadzības un analizējot šos datus, var precīzāk veidot klientam personalizētus piedāvājumus. Pasūtījumu komplektēšana noliktavā notiek ar balss asistenta palīdzību, un automatizēta ir arī veikalu pasūtījumu veikšana, kas vadās pēc automātiskas datu analīzes sistēmas, kur vērā tiek ņemta pat laika prognoze, jo, piemēram, ūdens, alus, saldējuma un citu preču patēriņš korelē ar gaisa temperatūru. “Mazumtirdzniecības reliģija ir efektivitāte,” saka Ivars Svilāns.

Vai roboti visu darīs cilvēku vietā?

“Tehnoloģiju pārstāvji parasti pārspīlē tehnoloģiju iespējas, jo paši tās rada,” saka Andrejs Vasiļjevs,” un viena no tendencēm ir teikt, ka roboti spēs aizvietot cilvēkus un cilvēkiem būs arvien mazāk jāstrādā, bet vēsture rāda, ka tehnoloģiju attīstība padara liekas rutīnas profesijas, bet rada jaunas profesijas, kur cilvēka pievienotā vērtība un prasmes ir neaizstājamas un daudz vajadzīgākas.”

“Jūras konteineru ieviešana savulaik radikāli mainīja preču transportēšanu, iznīcinot veselas industrijas, piemēram, ostu krāvējus, līdzīgi kā 16., 17. gadsimtā izzuda audēji ar rokas stellēm, jo parādījās manufaktūra. Centralizētā siltumapgāde ir iznīcinājusi atsevišķas profesijas. Tas, ka jomas, industrijas iznīkst, ir dabīga lieta, bet cilvēki vienmēr atrod citas nozares, un kopumā pasaule kļūst efektīvāka un labklājīgāka,” no savas puses saka Ivars Svilāns.

Tāpat eksperti uzsver, ka ir jomas, kurās roboti cilvēkus nespēs aizstāt nekad. “Mēs zinām, ka IBM Watsons labāk par jebkuru ārstu diagnosticē vēzi. Jautājums, vai to, ka jums atlicis dzīvot vēl divas nedēļas, jūs gribēsiet uzzināt no robota?” aizdomāties liek Vadims Frolovs. “Empātiska saskarsme nekur nepazudīs, jo roboti to nespēj aizstāt,” uzsver Swedbank valdes loceklis.

“Katram cilvēkam ir talants, jautājums tikai, kā to atraisīt? Jo ne visiem jākļūst par programmētājiem. Ir arī citas dzīves jomas, kurās var atraisīt radošo potenciālu, piemēram, ir ļoti grūti iztēloties datoru, kas var aizstāt labu frizieri un izveidot foršu frizūru vai aizvietot pavāru, amatnieku, jo viņu darbos var just sirdi un dvēseli,” saka Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit: https://www.manasfinanses.lv/karjera/nakotnes-darbs-196

Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti